Lūdz saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības saistībā ar 'Nordic Partners Limited' tiesvedību  (32)

Kā informēja "Nordic Partners Limited" pārstāve Maija Dulle-Sūniņa, uzņēmumi vērsās Tieslietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Augstākajā tiesā, Tieslietu padomē un Tiesnešu ētikas komisijā, aicinot vērtēt Bamberes rīcību un saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības.

Iesniegumā norādīts, ka, "ņemot vērā to, ka tiesnese nav izturējusies atbilstoši savam statusam un ir pieļāvusi vairākus rupjus tiesību normu pārkāpumus, tostarp sagrozot informāciju, ir pamats uzskatīt, ka tiesnese, iespējams, ir personiski ieinteresēta lietas iznākumā, vai arī tiesnese nav pietiekami kompetenta, lai pildītu tiesneses pienākumus šajā lietā".

"Nordic Partners Limited" grupas uzņēmumu pārstāvis zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis pauda, ka tiesu nevar spriest tiesnesis, kura rīcība ir prettiesiska. "Situācija, ka tiesnesis patvaļīgi sagroza atbildētāju teikto, kas neatbilst tiesas sēdē paustajam, ir neiedomājama. Šāda tiesneses rīcība ir pretlikumīga un nav attaisnojama. Tā kopumā rada draudus demokrātiskas sabiedrības vērtībām, diskreditējot visu Latvijas tiesu sistēmu, nemaz nerunājot par to, ka ar šādu rīcību tiek būtiski aizskartas Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu," sacīja advokāts.

Iesniegumā norādīts, ka tiesnese Bambere ir sagrozījusi konkrētās tiesvedības faktus, kas var būtiski ietekmēt tiesvedības rezultātu un nepārprotami kaitē procesa taisnīgumam. Ņemot vērā tiesneses rīcību, konkrētajā tiesvedībā iesaistītie uzņēmēji nolūkā aizstāvēt savas likumā paredzētās tiesības uz tiesas un likuma aizsardzību, kā arī taisnīgu tiesu, ir spiesti pārsūdzēt tiesneses 28.janvāra lēmumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tādējādi pret savu gribu padarot par neiespējamu lietas izskatīšanu 18.februārī.

Kā paskaidroja Mežinskis, pieprasot no tiesas sēdes audio ierakstu stenogrammas un saņemot 28.janvāra tiesas lēmumu, secināts, ka tiesa, pretēji tiesas sēdē izteiktajai atbildētāju attieksmei pret prasību un prasības nodrošināšanu, ir nepamatoti konstatējusi, ka atbildētāji daļēji atzīst prasību. Pēc advokāta domām, šāda tiesas atziņa un izdarītais secinājums ir bezprecedenta gadījums, jo nedz pieteikumos par prasības nodrošinājumu, nedz tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos neviens no lietas dalībniekiem celto prasību neatzina. Gluži pretēji atbildētāji vairākkārtīgi tiesai izteica savu attieksmi pret celto prasību, uzsverot, prasība netiek atzīta nedz pilnībā, nedz kādā tās daļā.

To, ka tiesa nedrīkst izdarīt secinājumus vai izteikt viedokli, kāda lietas dalībnieku vietā, apliecina Civilprocesa likums. Saskaņā ar likumu, par to ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā - konkrētajā gadījumā atzīmes un atbildētāja paraksta tiesas sēdes protokolā par prasības atzīšanu nav, jo neviens no atbildētājiem tiesas sēdē neatzina prasību.

"Pie šādiem lietas apstākļiem tiesas taisīto lēmumu nav iespējams atzīt par tiesisku un likumīgu, un tādēļ saskaņā ar Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas otro punktu tiesas lēmums ir atceļams pilnā apmērā, bet jautājums par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir nododams jaunai izskatīšanai," skaidroja advokāts.

Janvāra beigās Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu - kontu apķīlājumu - Daumantam Vītolam, Ivo Lukam-Indānam un SIA "NPBC" strīdā starp koncernu "Nordic Partners Limited", "NPBC" un "Menard Port LLC" par kopīpašumā esošajam uzņēmumam "NP Business Centre" nodarīto zaudējumu piedziņu. Mežinskis aģentūrai LETA norādīja, ka tāpat tiesa atkārtoti nepieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu pret 25 komersantiem, tostarp AS "Laima", neskatoties uz to, ka Rīgas apgabaltiesa jau ar diviem lēmumiem atzinusi, ka 25 komersanti nevar būt atbildētāji šajā tiesvedības procesā.

Jau ziņots, ka iepriekš Rīgas apgabaltiesa atstāja negrozītu pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru prasītājam noteikts maksāt valsts nodevu, lai tiktu pieņemts izskatīšanai pieteikums par prasības nodrošinājuma palielināšanu. Prasītājs vērsās tiesā ar pieteikumu palielināt prasības nodrošinājumu un piemērot to vēl vienam atbildētājam.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma, ka prasītājiem ir jāsamaksā valsts nodeva, lai tiesa varētu pieteikumu par prasības nodrošināšanu pieņemt izskatīšanai, un Rīgas apgabaltiesa atstāja negrozītu šo tiesas lēmumu - prasītājiem ir jāsamaksā valsts nodeva, lai tiktu pieņemts izskatīšanai pieteikums par prasības nodrošinājuma palielināšanu.

Kā iepriekš norādīja Dulle-Sūniņa, "Menard Port LLC" iesniedza blakus sūdzību par Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 22.oktobra lēmumu, ar kuru tiesa atstāja bez virzības pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, saskaņā ar kuru uzņēmums vēlējās panākt lielāku prasības nodrošinājumu pret minētajiem trim atbildētājiem, kā arī prasības nodrošinājumu pret Solvitu Pētersoni.

Toreiz pieteikums tika atstāts bez virzības, jo netika samaksāta valsts nodeva par prasības nodrošināšanu 24 761 eiro apmērā. Pirms šī pieteikuma "Menard Port LLC" tiesā iesniedza arī prasības pieteikuma grozījumus, ar kuriem tika grozīta prasības summa, palielinot to līdz 8 027 829 eiro.

Jau ziņots, ka patlaban tiesiskā ceļā tiek risināts civilstrīds starp "NPBC" un "Menard Port LLC" par kopīpašumā esošajam uzņēmumam "NP Business Centre" nodarīto zaudējumu piedziņu. Tiesvedībā, kurā iesaistīta arī "Laima" un citi "NP Foods" grupas uzņēmumi, prasītājs "MenardPort LLC" vēlas no 28 atbildētājiem piedzīt nodarītos zaudējumus 5,3 miljonu eiro apmērā.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atcēla lēmumu par kontu apķīlājumu 25 uzņēmumiem, tostarp "Laima". Apķīlājums bija saglabāts iepriekš minētajiem atbildētājiem.