Saeima nevērtēs 'nacionāļu' ideju par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu  (16)

"Par" likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 43 deputāti - "Vienotības", NA un LRA pārstāvji, pret bija 28 ZZS un NSL deputāti, bet 21 tautas kalps no "Saskaņas" atturējās.

Pašlaik noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu, bet NA rosina noteikt, ka prezidentu ievēlē atklāti.

Satversmes grozījumi tiek ierosināti, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un nodrošinātu Valsts Prezidenta ievēlēšanas procesa caurskatāmību, skaidro NA, uzsverot, ka visas amatpersonas - Saeimas priekšsēdētājs, viņa biedri, Valsts kontrolieris, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Bankas prezidents, Ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs u.c. locekļi tiek ievēlēti atklāti, un informācija par deputātu balsojumiem ir publiski pieejama.

"Balsojums par Valsts Prezidentu paliek vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, tāpēc būtu jānodrošina, ka arī tas ir atklāts un nav vienīgais izņēmums," norādīts likumprojekta anotācijā.

Jau vēstīts, ka 5.februāra sēdē Saeimas deputāti sākotnēji noraidīja NA iesniegtos grozījumus Satversmē, taču vēlāk nolēma par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās pārbalsot.

Tiesa gan, balsojums  tā arī nenotika - Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) sēdes beigās paziņoja, ka Saeimas prezidijam būs jālemj par grozījumu iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Nedēļu pirms tam parlamentārieši neiekļāva NA likumprojektu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Vienlaikus opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības izstrādātie grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas arī paredz noteikt, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts atklāti, nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumi jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.