Starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" ("Reporters sans frontieres", RSF) veidotajā ikgadējā pasaules preses brīvības indeksā, kas publiskots trešdien, Latvija starp 180 valstīm ir ierindojusies 28.vietā, kas ir par deviņām pozīcijām augstāk salīdzinājumā ar pērnā gada reitingu.
Lietuva ir saglabājusi 31.vietu tāpat kā pērn, bet Igaunija ir pakāpusies par vienu pozīciju augstāk līdz 10.vietai.
Pirmajā vietā RSF veidotajā pasaules preses brīvības indeksā jau piekto gadu pēc kārtas ierindojas Somija, pēc sevis atstājot Norvēģiju, Dāniju, Nīderlandi, Zviedriju, Jaunzēlandi, Austriju, Kanādu, Jamaiku un Igauniju. Salīdzinājumā ar pērno gadu pirmajā desmitniekā iekļuvušas Austrija, Kanāda, Jamaika un Igaunija, bet no tā izkritušas Luksemburga, Andora, Lihtenšteina un Islande.
13.ikgadējā preses brīvības indeksā tāpat kā pērn pēdējās trīs vietas joprojām ieņem Turkmenistāna, Ziemeļkoreja un Eritreja, kur, kā vērtē RSF, informācijas brīvība neeksistē, tādēļ šīs valstis ir "īsta elle žurnālistiem, kas tur dzīvo".
Krievija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ir nokritusies par četrām pozīcijām līdz 152.vietai. Ukraina zaudējusi divas pozīcijas un tagad ir 129.vietā, bet Baltkrievija saglabājusi 157.pozīciju.
ASV ir zaudējušas trīs pozīcijas un šogad ierindojas 49.pozīcijā, savukārt Lielbritānija, zaudējot vienu pozīciju, ierindojusies 34.vietā.
Ķīna pasaules preses brīvības indeksā šogad ir 176.vietā - par vienu pozīciju zemāk nekā pērn.
Vācija ierindojusies 12.vietā (pērn - 14.), Polija ‒ 18.vietā (pērn -19.), Spānija ieņem 33.vietu (pērn - 35.), Francija - 38.vietu (pērn - 39.), bet Itālija ir 73.vietā (pērn - 49.).
No Eiropas Savienības dalībvalstīm viszemāk ierindojusies Bulgārija - 106.vietā (pērn - 100.vietā). Nākamā zemākā pozīcija ES valstu vidū ir Grieķijai, kas ir 91.vietā (pērn - 99.vietā).
RSF pētījumā par pasaules preses brīvību valstis ir vērtētas pēc vairākiem kritērijiem. Indeksā atspoguļojas žurnālistu, masu mediju un interneta brīvības līmenis, kā arī varas iestāžu ieguldījums šīs brīvības nodrošināšanā un ievērošanā.
Vērā tiek ņemti gan tieši, gan netieši žurnālistu tiesību pārkāpumi, piemēram, fiziski uzbrukumi, apcietināšana un draudi, gan arī mediju tiesību ierobežošana ar cenzūru, laikrakstu eksemplāru konfiskāciju un redakcijās veiktām kratīšanām. Indeksa veidotājus interesē arī sodi, kurus saņem žurnālistu tiesību pārkāpēji un ierobežotāji.
Katrā valstī tiek ņemts vērā pašcenzūras līmenis un mediju tiesības izmeklēt un kritizēt, kā arī uz tiem izdarītais finansiālais spiediens.
1985.gadā izveidotās organizācijas "Reportieri bez robežām" galvenā mītne atrodas Francijas galvaspilsētā Parīzē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
