Patlaban Latvijas radio tirgū pēc apgrozījuma dominē sešas raidstacijas, taču mazo radio ir salīdzinoši vairāk nekā citās valstīs. Lielākās komerciālās radiostacijas galvenokārt atskaņo ārvalstu autoru darbus, atklāj Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) veiktais pētījums - "Radio apraide Latvijā - ekonomiskā analīze", kas veidots pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtījuma.
Kā pastāstīja BICEPS pētniece Anna Ždanoviča, Latvijas radio sektora tirgū patlaban atrodas seši lielie spēlētāji, kuru reklāmas ieņēmumi veido ap 80% no visu radiostaciju reklāmas kopējiem ieņēmumiem. Pirmajā vietā ierindojas valstij piederošais medijs - Latvijas Radio -, otro vietu ieņem AS "Radio SWH", trešajā vietā atrodas SIA "Radio Skonto", kam seko SIA "Star FM". Piektajā vietā pēdējos gados atkal izrāvusies SIA "RNR LTD", kas pārstāv radiostaciju "Radio MIX FM", tai seko AS "Super FM".
Komentējot pētījumu, NEPLP vadītājs Ainārs Dimants norādīja, ka ar nozari nesaistītajiem pārsteigums varētu būt tieši krievu valodā raidošo raidstaciju pārvaldītāja - "RNR LTD" - atrašanās tirgū dominējošo radiostaciju vidū.
Pārējās radiostacijas, kas atrodas ārpus šī saraksta, drīzāk ir projekti "savam priekam", norāda pētījuma autori.
2013.gadā komerciālo radiostaciju ieņēmumi no reklāmas izvietošanas veidoja 96,2% no komerciālo raidstaciju kopējiem ieņēmumiem. Faktiskajos skaitļos tas ir 7 407 636 eiro.
Vairāku radio pārstāvji intervijās atzinuši, ka radiostacijas atrodas pietiekamā konkurences stāvoklī un spēcīgi izjūt konkurējošo radiostaciju zemo reklāmas izcenojumu ietekmi. Latvijā reklāmas cenas dempinga iespējas galvenokārt rada radiostacijas ar zemiem izdevumiem programmas satura veidošanai, it īpaši tās, kas translē ārvalstu radio programmu raidījumus, un radiostacijas ar automatizētu darbību jeb ziņu un citu paziņojumu ierakstu, nevis dzīvo ēteru.
Kopumā Latvijas mediju tirgū 2014.gadā darbojās 44 komerciālās radiostacijas, kas nodrošināja 69 radio programmu apraidi, starp kurām piecas bija nacionālās apraides radio programmas, 53 vietējās un 11 reģionālās radio programmas.
Pētījuma autori norāda, ka kopumā Latvijā radiostaciju skaits attiecībā uz iedzīvotājiem ir liels. Uz vienu miljonu Latvijas iedzīvotāju ir 22 radiostacijas, salīdzinājumam - Lielbritānijā uz šādu pašu cilvēku skaitu ir 8,8 stacijas.
Nozarē kopumā ir nodarbināti 1495 cilvēku, bet radio apraides sektorā - 459 personas. Radio apraides sektora pārstāvji min, ka uzrādītais nodarbināto personu skaits ir neliels, jo šis rādītājs iekļauj tikai ar darba līgumiem nodarbinātās personas, taču bieži vien radiostacijām ir cits sadarbības veids ar to darbiniekiem, piemēram, autorlīgumi.
Pētījums atklāj, ka vairākas Latvijas lielākās komerciālās radiostacijas pieder lielām finanšu struktūrām. Piemēram, "Radio SWH", komerciālā radiostacija ar lielāko apgrozījumu, pieder Īrijas mediju holdingam "Communicorp Group Ltd", kam pieder 27 radiostacijas visā Eiropā. "Star FM" ietilpst Eiropas mediju koncerna MTG sastāvā, kas darbojas visā pasaulē un nodrošina bezmaksas un maksas televīzijas, radio un producēšanas pakalpojumus un kura peļņa ik gadu ir vairāki miljoni.
Radio AS "Kurzemes radio" pieder izdevniecības namam AS "Lauku Avīze"(93,1%), savukārt AS "Lauku Avīze" izdevniecības 100% daļas pieder uzņēmumam AS "Ventbunkers", vienam no Ventspils brīvostas vadošajiem naftas produktu pārkraušanas termināļiem.
Radiostacija SIA "Aquarelle" ar radio programmu "Rīga Radio" pieder SIA "Venden Group".
Pēc starptautiskās uzņēmumu datubāzes ORBIS pieejamajiem datiem par uzņēmumu īpašniekiem, dažām radiostacijām ir tieša saite ar politisko partiju biedriem. Piemēram, vairāku radiostaciju, kas nodrošina "Autoradio" programmas apraidi, valdes locekle Natālija Bokučava un radiostacijas, kas nodrošina "Radio Krāslavas Pluss" apraidi, valdes locekle Anita Laizāne ir Daugavpils politiskās partijas "Alternative" biedres, līdz ar bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Aleksandru Mirski. Šīs politiskās partijas biedrs Jevģenijs Carevs ir arī lielākās Daugavpils radiostacijas "Alise plus" īpašnieks.
Analizējot pašreizējo radiostaciju programmu saturu, secināts, ka radiostacijas augstās izmaksas nav tiešā veidā saistītas ar oriģinālraidījumu apjomu programmā. Tomēr radiostaciju, kuru vienas raidstundas izmaksas 2013.gadā pārsniedza 10 eiro, oriģinālraidījumu īpatsvars programmās vidēji veidoja vairāk nekā pusi jeb 56%, ko var uzskatīt par salīdzinoši augstu līmeni.
Latvijas komerciālie radio galvenokārt atskaņo ārvalstu autoru, fonogrammas producentu un izpildītāju muzikālos darbus, par ko liecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības" (AKKA/LAA) sniegtie dati par iekasēto atlīdzību. AKKA/LAA komentē, ka Latvijas autoru muzikālos darbus galvenokārt atskaņo reģionālās un vietējās radio programmas, savukārt pārējās programmās latviešu mūzikas daudzums ir minimāls.
BICEPS veikto pētījumu par radio nozari Latvijā - "Radio apraide Latvijā - ekonomiskā analīze" NEPLP izmantos dažādu lēmumu pieņemšanai nozarē.
Pētījums izmaksāja 9975 eiro.
Līdzīgu analīzi šogad plānots veikt TV nozarē, norāda NEPLP.