Jaunievēlētais Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš - 22
Foto: LETA

Šobrīd par vienīgo darītāju Ukrainas kara sakarā Latvijā atstāts ārlietu ministrs, premjere nodarbojas ar prezidentūras lietām, bet prezidents Andris Bērziņš klusē. Tomēr tieši prezidentam šobrīd būtu jābūt aktīvam un skaļam Latvijas interešu aizstāvim ārvalstīs, uzskata bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Jūs redziet, kāda attieksme ir pret Lietuvu. Pavisam savādāka. Mēs tā cerēsim, ka mums noderēs tas, ka mēs esam tādi klusāki. Bet es domāju, ka nenoderēs. Jo šis ir ļoti kritisks brīdis Eiropas vēsturei. Kādam būtu jābūt prezidentam šādā starptautiskā situācijā? Ļoti aktīvam ārpolitiski. Tieši tā iemesla dēļ, ka ir tikai trīs Latvijas amatpersonas, kas var to darīt publiski, skaļi, pārliecinoši. Un šajā brīdī, kad baltiešiem sāk ticēt, jo baltiešu prognozes ir piepildījušās," TV3 raidījumam "Nekā personīga" sacīja Zatlers.

Valsts vadītāji nav varējuši pat precīzi pateikt, ko viņi domā par karu Ukrainā un vai to vispār uzskata par Krievijas uzbrukumu.

"Faktiski laba starptautiskās drošības pieredze un spējas paust viedokli jebkurā līmenī. It sevišķi publiskā līmenī, starptautiskā publiskā līmenī. Tas ir pats, pats galvenais. Jo tad mūsu viedokli sadzirdēs un tādā veidā mēs pasargāsim sevi un savu drošību daudz efektīvāk nekā vienkārši gaidot, ka "lielie" sarunās un pēc tam mums pats par sevi kaut kas notiks. Tā nav. Mūsu aktīva pozīcija ir ļoti svarīga," raidījumam sacīja Zatlers.

Viņš arī atklāti pasaka, ka "katram vēstures periodam ir savs cilvēks un nākošajos četros gados jābūt ļoti aktīvam. Es pat teiktu - skaļam. Labi saprotamam gan Latvijai, gan arī ārzemēs. Jo būtiski, ka arī cilvēkiem Latvijā ir jāsaprot, ko viņš saka ārzemēs".

Raidījums atgādina, ka pirms nedēļas Minhenē uz vienu no prestižākajām drošības konferencēm ieradās daudzi ietekmīgi politiķi. Diskusijās blakus Ukrainas prezidentam sēdēja Lietuvas prezidente, tur pat pirmajās rindās bija Igaunijas prezidents, bet skatītāju zālē varēja manīt eksprezidenti Vairu Vīķi Freibergu, savukārt Valsts prezidents Bērziņš uz konferenci nebija ielūgts.

Profesors Ojārs Skudra Latvijas prezidenta neaicināšanu uz starptautiska līmeņa forumiem nesauc par Latvijas neveiksmi, jo Baltijas valstis ģeopolitiskā līmenī tik un tā neko ietekmēt nevar. Tomēr piedalīšanās ir prestiža jautājums. Šādās sanāksmēs īstās sarunas notiek aizkulisēs.Arī premjere Laimdota Straujuma (V) Latvijas prezidenta neuzaicināšanu neuzskata par problēmu. Viņasprāt valsts kopumā starptautiski ir pārstāvēta labi un viss esot kārtībā.

"Valsts prezidents strādā. Un jā - viņš nepiedalījās Minhenes konferencē. Piedalījās Vaira Vīķe-Freiberga un piedalījās mūsu Ārlietu ministrs, līdz ar to Latvijai ir informācija. Bet galvenais kā valsts izskatās un kopuma Latvija izskatās labi," raidījumam sacīja Straujuma.

"Kas attiecas uz prezidentu, ir skaidrs, ka viņam ir priekšvēlēšanu kampaņa, es personīgi ne mirkli nešaubos, ka viņš ļoti vēlas vēl četrus gadus būt Latvijas prezidents, bet ir pilnīgi skaidrs kā parādīja balsojumi Saeimā pēc kuriem ZZS frakcijas vadītājs Brigmaņa kungs paziņoja, ka koalīcijas līgums nav spēkā, šie balsojumi parādīja, ka tas vairākums, kas ir gatavs ievēlēt Bērziņu atkārtoti sastāv no ZZS, Saskaņas un No sirds Latvijai deputātiem," norāda Skudra.

"Tādi ir pavisam 52. Protams, ja tas ir viņa vairākums, kas viņu ievēlēs atkārtoti, tad, protams, viņam ir jāseko Širaka kunga padomam – labāk paklusēt. Ko viņš arī veiksmīgi dara," turpina eksperts.

Bērziņa pilnvaru termiņš beidzas šovasar, bet par savu iespējamu kandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu viņš skaidru atbildi vēl nav sniedzis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!