Vēlas atcelt 40 gadu slieksni AT tiesnešiem; aizdomas par slēptām interesēm  (35)

Priekšlikums drīzumā sasniegs Saeimu un deputāti nedomā, ka vecuma cenzu vajadzētu atcelt. Tikmēr divas tiesnešu vietas Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā jau ilgāku laiku ir neaizpildītas un tas radījis aizdomas, vai grozījumi patiesībā netop konkrētu personu interesēs, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms pieciem gadiem Saeima ar likuma spēku pretendentiem uz Augstākās tiesas tiesneša amatu līdzās jau esošajām izglītības un pieredzes prasībām noteica arī vecuma ierobežojumu. Tāpat kā Valsts prezidentam un Satversmes tiesas tiesnešiem, personai jābūt sasniegušai 40 gadus. Galvenie argumenti - Augstākajai tiesai tieslietu sistēmā ir nozīmīga loma gan tiesu prakse veidošanā, gan izlemjot konkrētu cilvēku likteņus, tāpēc tiesnesim pašam jābūt uzkrātai bagātai dzīves pieredzei. Tā laika Saeimas audioieraksti rāda, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs  iebilda, taču deputātu vidū valdīja vienprātība. 

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) vēl būdams Saeimas deputāts tā nedomāja, bet nu viņa domas ir mainījušās.  Rasnačs uz Saeimu virza  priekšlikumu -  40 gadu slieksni Augstākās tiesas tiesnešiem atcelt. "Vairums Tieslietu padomes locekļu uzskata, ka šie ierobežojumi neatbilst šodienas laikmetam, un, ka vecuma slieksnis bieži vien ir nepamatots. Jo mums ir tiesību zinātņu doktori  ļoti daudz 30 gadnieki, kas ir pieredzējuši," saka Rasnačs.

Laikā, kad ieviesa vecuma slieksni, Augstākajā tiesā strādāja seši gados jauni tiesneši. Viņi specializējās galvenokārt administratīvajās tiesībās. Tā Latvijā bija jauna tiesību norma un uz šiem jau esošajiem Augstākās tiesas tiesnešiem ierobežojumus neattiecināja.

Tomēr Saeimā uz  priekšlikumu vecuma ierobežojumus  atcelt  skatās ar aizdomām. Pagājušā gadā Augstākajā tiesā notika reformas un  likvidēja tās apelācijas instanci, kurā skatīja krimināllietas. Tajā strādāja pieci tiesneši. Diviem darbu atrada, bet pārējos izbrāķēja. Vienlaikus krimināllietu departamentā  divas tiesnešu vietas atstāja tukšas. Deputāti pauž aizdomas, vai kādai personai šīs vakances netiek speciāli taupītas, norāda raidījums.

Izvirzītajiem kritērijiem atbilstot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada Rozenberga. Viņai ir doktora grāds krimināltiesībās. Gados jaunā profesore iepriekš praktizējusi arī kā zvērināta advokāte un sniegusi juridisko palīdzību tā dēvētajā  Ventspils amatpersonu lietā, un aizstāvējusi liecinošās personas Mamerta Vaivada intereses. Lemberga prāvā šobrīd piedalās viņas dzīvesbiedrs kā apsūdzētā Anša Sormuļa aizstāvis.

Stradas Rozenbergas pilnvaras dekānes amatā beidzas šajā vasarā un uz trešo termiņu neļauj kandidēt universitātes Satversme. Viņa atbilst visiem kritērijiem uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, izņemot vienam - Stradai Rozenbergai nav 40 gadu. Stradu Rozenbergu darbam Augstākajā tiesā neviens nav  uzrunājis un viņa uzsver, ka iepriekš nav izrādījusi vēlmi strādāt par tiesnesi, norāda raidījums.

"Es netaisos kandidēt šobrīd ne uz kādiem tieslietu sistēmas amatiem. Vai tiešām es esmu vienīgā 38 gadus veca juriste, kuru Jūs Latvijā spējat saskatīt?  Ir pavisam citas personas, kuras jūs varētu interesēt daudz vairāk. Bet es vienmēr esmu atbalstījusi 40 gadu cenzu, žēl, ka jūs par to nepainteresējāties ātrāk," sacījusi Rozenberga.

Savukārt bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne raidījumam stāsta, ka mēģinājumi atcelt vecuma slieksni Augstākās tiesas tiesnešiem bijuši arī iepriekš. Neoficiāli izskanējis, ka tolaik tas bijis tiesneses, zinātņu doktores civiltiesībās Zanes Pētersones interesēs. Viņa patlaban Augstākajā tiesā iecelta uz laiku. Saeimas Juridiskā komisija toreiz tam nepiekrita, bet priekšlikuma noņemt 40 gadu ierobežojumu autors tagad pats vada Juridisko komisiju, norāda raidījums.