Saistībā ar starptautisko drošības situāciju amatpersonām rīko speciālas mācības  (31)

Latvija dažādiem hibrīdkara scenārijiem ir gatava, uzsver atbildīgās amatpersonas. Aiz slēgtajām durvīm tapušie plāni tiekot atjaunoti atbilstoši mainīgajai situācijai, turklāt tas nenotiek bez NATO ziņas. Bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņs apgalvoja, ka valsts aizsardzības plāns ir jauns, un tas nozīmē, ka dažādi citi plāni arī tiek atjaunoti, ņemot vērā tagadējos apstākļus. "Valdība ir atbildīga par situāciju, un valdībā šīs lietas tiek pārrunātas, un vingrinājumi starp ministrijām notiek," teica Kažociņš.

Detalizēta informācija netiek sniegta, tomēr zinātāji stāsta, ka slepenās mācībās jau piedalījušies arī atsevišķi Saeimas deputāti, un, iespējams, tādās tiks iesaistīts vēl plašāks parlamentāriešu loks. Tomēr pagaidām viņiem pašiem nav skaidras atbildes, kā būtu jārīkojas ārkārtas situācijā.

"Ja ir ārkārtas sēde, mūs apzina pa mobilajiem telefoniem, bet, protams, tas jau ir skaidrs, ka ārkārtas situācijā telefoni nestrādā un internets, tautas valodā, būs "uzkāries". Tiešām nav ne jausmas, kā varēs šos deputātus savākt kopā," atzina deputāts Ringolds Balodis (NSL).

Kurš kuram zvanīs "X stundā" un kā tiks nodrošināti sakari, ir valsts noslēpums, kas jāsargā no pretinieka. Tomēr atslēgas cilvēkiem šī informācija esot. "Ir zināma struktūra, ir zināma informācijas saņemšanas piramīda un tas, kādā veidā tā tiek nodota. Tas, ka kāds deputāts saka "es nezinu" un "ak vai" - viss, kas viņam ir jādara, ir jābūt sasniedzamam un pašam jāseko līdzi situācijai," norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Ukrainas pieredze parādījusi, ka par "vājo vietu" var kļūt valsts robeža. Tā Latvijā, atšķirībā no Ukrainas, ir nosprausta dabā un tiek apsargāta, tomēr robežas un pierobežas pašvaldību stiprināšanai ir būtiska loma. Dažādi scenāriji pērn izspēlēti Rēzeknē speciālā seminārā, kurā piedalījušies arī pašvaldību vadītāji. Tomēr Zilupes novada pašvaldībā interviju par tēmu "hibrīdkarš" atteica. Noprotams, ka tur nevalda skaidrība, ko šis vārds nozīmē.

Latgali par vājo ķēdes posmu nevēlas saukt bijušais Valsts policijas vadītājs Juris Rekšņa. "Es domāju, ja latgalieši paņems to sētas mietu, tad visiem ļoti nelabi būs," vērtēja Rekšņa. Viņš saka, ka krīzes situācijā svarīgi ir tieši augstākā līmeņa lēmumu pieņēmēji. "Lai būtu tajā grūtākajā mirklī cilvēki, kuri ātri var uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus un nebaidīties, neskatīties atpakaļ. Kamēr mēs spriedīsim, vai tie draudi ir, vai nav, ir vilcināšanās un nesaprašana, mēs līdz ar to zaudējam laiku," teica Rekšņa.

Par politiskās elites gatavību gan izskan šaubas. Opozīcijas deputāts, bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons (S) uzskata, ka Latvijā ir labi karavīri, policisti un zemessargi, bet valdība ir "absolūti nekāda". Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Raimonds Rublovskis (S) arī ir skeptisks: "Tīri psiholoģiski, man šķiet, lielākā daļa no šiem cilvēkiem absolūti nav derīga krīzes situāciju risināšanai."

Baltijas un Latvijas vārds dažādās domnīcās, tostarp nule kā notikušajā Minhenes drošības konferencē, tiek piesaukts kontekstā tieši ar hibrīdkaru. To, ka Krievija var Baltijas valstīs sarīkot hibrīdkaru, paziņojis arī bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Masīva propaganda, iedzīvotāju grupu musināšana, gaisa telpas pārkāpšana, uzbrukumi informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, valsts noniecināšana, ideoloģisko birku piekarināšana, ekonomisks spiediens - tas viss vērojams hibrīdkara pirmajā jeb zemākās intensitātes fāzē, norāda raidījums.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes lektors, programmas "Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas" vadītājs Māris Cepurītis uzskata, ka Latvijas situācijā varam novērot ļoti daudz elementu, kas ir raksturīgi zemas intensitātes hibrīdkara posmam. Tā uzskata arī ministri.

"Daži hibrīdkara elementi kā negatīvas informācijas sniegšana par valsts amatpersonām, valsts noniecināšana, IT sistēmu uzbrukumi. Tas ikdienā notiek," atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) piekrīt: "Hibrīdkara elementi - tas pats informatīvais karš, tautiešu politika, maigā vara - tiek izmantoti un mēs to jūtam."Pirmā posma mērķis ir sagatavot augsni militārām aktivitātēm. Turklāt, ja robežu šķērso "zaļie cilvēciņi" vai nevienam nepiederoši tanki, var nākties pacīnīties, lai pierādītu, ka noticis militārs iebrukums. Tas galvassāpes var sagādāt arī NATO dalībvalstij - uzskata Cepurītis. "Vai uz šāda veida hibrīdkara militāro aspektu attiecas arī NATO 5.pants? [NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips] Brīdlovs ir izteicies, ka, protams, zināmā mērā var attiecināt," raidījumam uzsver eksperts.