Nemainīs koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu

Koncepcijas atlikšanai nebija nekāda pamata, skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). "Nākamo četru gadu laikā vēlamies veikt pozitīvas izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu atbalsta sistēmā, lai veicinātu bērnu augšanu ģimenē. Plānojot šīs izmaiņas, pamatā vērā ir ņemtas tieši bez vecāku gādības palikušu bērnu intereses un tiesības," skaidroja Augulis.

Ministrs uzsver, ka koncepcijas izstrādē piedalījušies kompetenti eksperti ārpusģimenes aprūpes jomā un bērnu tiesības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Līdz ar to koncepcija ir rūpīgi izstrādāta, vērtējot arī esošās finansiālās iespējas.

Augulis nepiekrīt koncepcijas satura izmaiņām un uzstāj uz tās apstiprināšanu valdībā esošajā redakcijā.

Užule norādīja, ka minētā koncepcija paredz, ka LM no 2016.gada veiks vairākas izmaiņas adopcijas sistēmā. Tāpat pakāpeniski pārskatīs finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai. LM rosina no 2018.gada noteikt vienādu pabalstu bērna uzturam aizbildnībā un audžuģimenē - divkāršā valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā atkarībā no bērna vecuma.

LM piedāvā bērna uzturam paredzētā pabalsta pārskatīšanu veikt pakāpeniski. Proti, no 2016.gada noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnim valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tas sasniegtu 90 eiro mēnesī, par vecāku bērnu - 108 eiro mēnesī. Šobrīd pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu ir 45,53 eiro mēnesī. Vienlaikus ar pabalsta bērna uzturam noteikšanu dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā no 2018.gada paredzēts pārtraukt atlīdzības izmaksu aizbildnim, skaidroja Užule.

Papildu iepriekšminētajam LM piedāvā no 2017.gada izveidot jaunu audžuģimeņu veidu - specializētās audžuģimenes. Tādas nepieciešamas, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, nodrošinātu viņam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis ārpusģimenes aprūpi institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene, piebilda LM pārstāve.

Savukārt pēc Auguļa domām, jautājums par grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildniecību ir nonācis strupceļā. "Vērtējot atsevišķu nevalstisko organizāciju, sabiedrības un deputātu viedokli, izskatās, ka vislabākais kompromiss šajā situācijā ir likuma atstāšana esošajā redakcijā. Šobrīd diskusijās parādās priekšlikumi, kas var apdraudēt adopcijas turpmāku attīstību, ko nevar pieļaut, domājot par bērna interesēm. Turklāt jāļauj paust viedokli arī tām organizācijām, kuras netiek šobrīd uzklausītas un pārstāv audžuģimenes," uzskata ministrs.

Piedāvātās izmaiņas Civillikumā paredz, ka par aizbildni varētu kļūt bērna radinieki, personas, kas atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, ne vienmēr ir radinieki, vai personas, kuras uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, proti, kaimiņi, ģimenes draugi, bērna draugu vecāki, pedagogi un citi. Tas nozīmē, ka ar minētajiem grozījumiem Civillikumā tiks paredzēts noteikt, ka par aizbildni var kļūt bērnam jau zināms un tuvs cilvēks.

Savukārt šobrīd spēkā esošās Civillikuma normas paredz, ja starp bērna radiniekiem neatrod piemērotu personu, tad par aizbildņiem var iecelt svešu cilvēku. Tāpat likumā ir noteikts, ka aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura nevar atteikties bez likumiska iemesla. Ja bērns ir palicis bez aizgādības, ikvienam, īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā un lūgt bērnam iecelt aizbildni.

Ministrs uzskata, ka no visām ārpusģimenes aprūpes formām adopcija bērnam ir vislabākais risinājums, jo tikai tad viņš iegūst visas civiltiesības, kas saistās gan ar ģimeni, gan mantojumu - proti, viņš ir gan praktiski, gan tiesiski, gan morāli pilnvērtīgs ģimenes loceklis. Tāpēc valstī maksimāli ir jāsekmē tieši adopcija, nenosakot tai nevajadzīgus šķēršļus.

"Runājot par to, ka bērni tiek adoptēti uz ārzemēm, jāteic, ka vienmēr primāri un galvenokārt tiek darīts viss, lai bērnus adoptē Latvijā. Lielākoties uz ārzemēm adoptē bērnus, kuru adopcijas iespējas Latvijā ir izsmeltas, piemēram, slimi bērni, pusaudži. Svarīgākās tomēr ir bērna intereses un viņiem ir jādod iespēja iegūt pilnvērtīgu ģimeni uz mūžu," uzskata Augulis.

Jau ziņots, ka jautājumu par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanu bija paredzēts izskatīt 10.februāra valdības sēdē, tomēr tas no darbakārtības izņemts.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) 10.februāra valdības sēdē norādīja, ka par jautājuma izņemšanu no darba kārtības 9.februārī bijusi vienošanās koalīcijas padomes sēdē, jo iebildumi bijuši nozares organizācijām.