Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana: bijušo ministru attaisnojumi nepārliecina deputātus  (5)

Bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) klāstīja, ka 2009.gada sākumā tika nolemts nodot Valsts būvinspekcijas funkcijas citām institūcijām, un vairums sociālo partneru to atbalstīja.

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) norādīja, ka jau no pirmās dienas amatā būvniecības regulējums bija viens no jautājumiem, kas bija viņa dienaskārtībā un viņš skaidri apzinājies, ka regulējumā ir nepilnības.

Ekonomikas ministrija (EM) savulaik diskusijai piedāvāja risinājumu, ka būvniecības uzraudzībai nepieciešams vēl viens līmenis, reģionālais, taču atbildīgās komisijas deputāti nolēma, ka budžeta līdzekļu trūkuma dēļ reģionāla līmeņa būvvaldes nav jāveido, viņš minēja.

Arī bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce atzina, ka vairākums darbu būvniecības jomā bija saistīti ar jauno Būvniecības likumu, kam, iespējams, veltīts visvairāk apspriežu atjaunotās Latvijas vēsturē.

Vienlaikus gan Pavļuts, gan Pūce atzina, ka iecerētie darbi nebūtu novērsuši Zolitūdes traģēdiju.

Pavļuts arī atklāja, ka pēc traģēdijas nopietni domājis par demisiju, un attiecīgajā nedēļas nogalē pat sagatavojis nepieciešamos dokumentus. Taču, visu apsverot, secinājis, ka atbildība jāuzņemas citādi - norādot uz trūkumiem būvniecībā un darot visu, lai tos novērstu.

"Liekot roku uz sirds, es uzskatīju, ka esmu izdarījis visu, ko vajadzēja, lai jaunais Būvniecības likums tiktu pieņemts," viņš atzina.

Savukārt Kampars atgādināja, ka uzreiz pēc traģēdijas savā "Twitter" kontā norādījis, ka atbild par katru sevu darbu. "Ja es tolaik būtu ministrs, visticamāk, būtu arī uzņēmies politisko atbildību," viņš teica.

Ministru atbildes kritizēja deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S): "Bijušo ekonomikas ministru uzstāšanās atgādina karsta kartupeļa pārmešanu no viena otram, nevēloties uzņemties politisko atbildību".

Uz to Pavļuts reaģēja, norādot, ka jautājumu par atbildību varētu uzdot arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un pašvaldības būvvaldei, jo pašvaldība vistiešākajā veidā atbild par būvniecības uzraudzību. Savukārt deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) atgādināja, ka iepriekš komisijas sēdē vaicājis Ušakovam par viņa atbildību un galvaspilsētas mērs divas reizes atbildējis noraidoši.

Kaimiņš komisijas sēdē arī interesējās, vai sabiedrība var justies droša, ka tās intereses ir ievērotas jaunajā likumā, un, vai Pūce lobējis kādu kompāniju intereses.

Pēc Pavļuta teiktā, informāciju par kādu kompāniju lobēšanu viņš nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. Konflikti ar Pūci bijuši, taču par jauno Būvniecības likumu domstarpību nav bijis, viņš uzsvēra.

Vērtējot jauno Būvniecības likumu, Pavļuts norādīja, ka tas ir labāks par iepriekšējo, lai arī nav īstenots viss iecerētais. "Likums nav tieši tāds, kā vēlētos, bet aptuveni 60-70% no uzstādījumiem, ko ministrija vēlējās redzēt likumā, ir ievēroti," viņš teica. Savukārt aptuveni 30% no likumā ietvertā varēja paveikt labāk.

Tikmēr nozares pārstāvji kritizēja veidu, kā likums izstrādāts. "Jaunais Būvniecības likums tapis, neveicot jebkādu analīzi un ne uz kādas politikas pamata," sacīja Latvijas Arhitektūras savienības priekšsēdētāja vietniece Elīna Rožulapa. Pēc viņas teiktā, lielākā nelaime nav  saistīta ar Būvniecības likumu, bet gan ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka, kā likums jāīsteno. Šie noteikumi radīti steigā, bez analīzes: "Tie ir ielāpi, kas radīti steigā".

Arī "Providus" pētniece Agnese Lešinska atzina, ka jaunais likums tapis bez padziļinātas izpētes par būvniecības problēmām. Viņa aicināja politikas veidotājus nesteigties un, veicot grozījumus jaunajā likumā, visaptveroši izvērtēt nozari.

Jau ziņots, ka līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā ir pieci aizdomās turētie, un pret četriem uzņēmumiem uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Par aizdomās turētajiem atzīts lielveikala "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu, kā arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.