Britain Missing Girl.JPEG-051f5
Foto: AP/Scanpix
Pēc plaši medijos atspoguļotās britu pusaudzes Alises Grosas pazušanas un viņas iespējamā slepkavas Arņa Zaļkalna meklēšanas operācijas Latvijas un Zaļkalna vārds Lielbritānijas medijos atkal parādījās pagājušajā nedēļā, kad britu imigrācijas lietu ministrs Džeimss paziņoja, ka daļa vainas par Alises traģisko nāvi jāuzņemas arī Latvijai, kas Lielbritānijas Imigrācijas dienestu nav brīdinājusi par Zaļkalna tumšo pagātni.

Kā trešdien vēsta Latvijas Radio, gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) noraida pārmetumus par to, ka Latvija nav savlaicīgi izdarījusi Eiropas kriminālajā ierakstu sistēmā ierakstu par Zaļkalna vardarbīgajām nosliecēm.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, Lielbritānija informāciju par Arni Zaļkalnu, kas Apvienotajā Karalistē ieradies 2009.gadā, pirmo reizi pieprasījusi pērnā gada septembrī. Tobrīd Zaļkalns jau tika meklēts saistībā ar Alises Grosas pazušanu. Sākotnēji britiem atbildēts, ka ziņu par Zaļkalna sodāmību nav, bet jau pēc pāris dienām, balstoties uz savā rīcībā esošajām ziņām, Valsts policija informējusi Lielbritānijas policiju, ka Zaļkalns Latvijā izcietis septiņus gadus ilgu cietumsodu par savas sievas noslepkavošanu, informē Latvijas Radio.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!