Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TV/LNNK) uzskata, ka savulaik ir pieļauta kļūda, uzticot vēsturisko vietu sanācijas projektus Valsts vides dienestam (VVD).
Ministrs trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā atzina, ka ar tiem resursiem, kādi ir VVD rīcībā, nav iespējams īstenot tik apjomīgus projektus. "Tā bija sistēmiska kļūda, kas tika pieļauta krīzes gados. Nevar uzdot, piemēram, pašvaldības policijai būvēt ziemeļu tiltu," teica Gerhards.
Komentējot Sarkandaugavas sanācijas projektu un VVD vadītājas Ingas Koļegovas atbildību, nenodrošinot, ka Rīgas dome garantē valsts saistības projekta īstenošanai, ministrs atzina, ka iespējams, dienesta vadītāja varēja izdarīt arī vairāk.
Gerhards pēc sēdes norādīja, ka patlaban neko mainīt nevajagot - projekti ir jāpabeidz. Bet nākotnē gan vajadzētu domāt par izmaiņām.
VVD pārraudzībā ir vairāki vēsturiski piesārņoto vietu projekti - Sarkandaugavas projekts, Olaines šķidro bīstamo atkritumu sanācijas projekts, Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekts, kā arī Liepājas karostas sanācijas projekts.
Jau ziņots, ka Gerhards VVD vadītājai piemērojis vienu no bargākajiem sodiem - algas samazinājumu par 15% uz četriem mēnešiem. Tas piemērots par amata pienākumu nepildīšanu saistībā ar vēsturiski piesārņotās vietas Sarkandaugavā sanācijas projekta īstenošanu. Proti, slēdzot līgumu par projekta īstenošanu, netika pārbaudīts, vai ir nepieciešamais finansiālais pamatojums. VVD bija secinājis, ka līgumu noslēgšanas brīdī Rīgas dome nemaz nebija apstiprinājusi nacionālo līdzfinansējumu 700 000 eiro apmērā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pagājušā gada decembrī no Rīgas domes saņēma vēstuli, kurā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta projektā 2015.gadam papildu līdzekļi projekta "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija - Sarkandaugavas teritorijā" 2.kārtas īstenošanai nav paredzēti.
Patlaban aktuāls jautājums ir arī par Olaines sanācijas projektu - arī tas uz nezināmu laiku ir apturēts.