Apritot gadam kopš asiņainajiem notikumiem Maidanā un bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča aizbēgšanas no Kijevas, aptaujātie ārpolitikas eksperti pauž uzskatu, ka Ukraina ir kļuvusi par pilnīgi citu valsti, vienlaikus tās varas leģitimitātei ir arī derīguma termiņš.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsvēra, ka notiekošais Ukrainā ir liecība un pierādījums tam, ka "nāciju veido katru dienu".
"Iepriekš cilvēki ievēlēja Janukoviču, bet beigās paši bija gatavi vairākus mēnešus salt Maidana laukumā, lai panāktu viņa gāšanu," akcentēja eksperts.
Viņaprāt Ukraina gada laikā ir ievērojami izmainījusies no dažādiem aspektiem. "Var teikt, ka šobrīd Ukraina ir pilnīgi cita valsts, jo Krimas tās teritorijā vairs nav, kā arī Donbasa faktiski vairs nav. Ukrainai ir parādījies ārējais ienaidnieks, un tā orientējās uz Eiropu," viņš piebilda.
"Vienlaicīgi Ukraina arī nav cita valsts, jo politiskā kultūra un biznesa vide vienas dienas laikā nemainās," sacīja Sprūds, piebilstot: "Ukrainu pēdējos 20 gadus varētu saukt par tādu kā slaucamo govi, jo to ir slaucis katrs, kas bijis pie varas".
Esošo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko Sprūds vērtē "salīdzinoši pozitīvi", tomēr viņš atgādina, ka nedrīkst aizmirst, no kurienes Porošenko ir nācis.
"Viņš savulaik bija arī viens no Janukoviča Reģionu partijas dibinātājiem, kā arī uzskatāms par oligarhu, kuram tika dota iesauka "Šokolādes karalis"," norādīja eksperts.
"Katrā ziņā, Ukraiņi ir pierādījuši, ka nācija tiek veidota cīnoties. Šobrīd Ukrainā notiekošo uzskatu par neatkarības karu," uzsvēra Sprūds.
Komentējot izmaiņas politiskajā vidē Ukrainā, Sprūds uzsvēra nepieciešamību īstenot pamatīgas reformas. "Jo lēnāk tiks īstenotas reformas, jo ātrāk nāks tautas vilšanās par jauno varu," viņš prognozēja.
Tāpat Ārpolitikas institūta direktors atzina, ka šobrīd Ukrainas vara ir daudz lemtspējīgāka nekā pirms gada, kad no valsts aizmuka tās prezidents, jo šobrīd ir notikušas vēlēšanas, kas varai nodrošina leģitimitāti.
"Varas leģitimitāte vērtējams kā ļoti svarīgs faktors, bet tai ir arī derīguma termiņš, un šī termiņa iespējamo iztecēšanu ietekmēs ekonomiskā situācija, un sekmes, aizstāvot valsts suverenitāti," teica Sprūds.
"Šobrīd Ukrainā starp diviem dzirnakmeņiem veidojas nācija," rezumēja ārpolitikas eksperts.
Politologs Kārlis Daukšts, komentējot aizvadītā gada notikumus Ukrainā, atzīmēja, ka Maidans iegāja valsts politiskajā apritē, un tā bija tautas tiešā demonstrācija.
"Maidanā tika izvirzīti uzdevumi jaunajai Ukrainas varai - nodrošināt tautas kontroli pār varu, panākt valsts pārvaldes caurspīdību un izskaust korupciju. Diemžēl šie tautas dotie uzdevumi nepiepildijās, jo vēlēšanu sistēmā, kā arī politiskajā struktūrā vēl joprojām ir melnie plankumi," viņš teica.
"Pēc Maidana tauta un vara nesavienojās. Šobrīd zināmā mērā Ukrainas sabiedrībā notiek vilšanās," uzskata Daukšts.
Viņaprāt Maidans izraisīja tika asu Krievijas reakciju, jo "parādīja Krievijas oligarhiem, kas var notikt ar viņu pilīm".
Politologs arī uzskata, ka traģiskā neveiksme, pazaudējot Debeļcevu, iespējams, radīs sabiedrībā drūmu noskaņojumu, kā arī var izraisīt zināmu nepatiku pret varu.
"Manuprāt, Ukrainas vara šobrīd atrodas ļoti sarežģītā situācijā. Liela daļa politiskās dienaskārtības uzmanības un resursi aiziet ārējā un iekšējā apdraudējuma novēršanai, kā rezultātā otrajā plānā atstājot tik ļoti nepieciešamās reformas ekonomikā un valsts pārvaldē. Tāpat arī cīņu ar korupciju, kas ir ļoti svarīgs faktors," teica Daukšts.
"Protams, ka ir jānodrošina un jācīnās par valsts suverenitāti, bet, nerisinot ļoti sarežģītos valsts pārvaldes un ekonomikas uzdevumus, Ukrainas vara var kļūt vājāka," viņš teica.
Jau vēstīts, ka Kijevas Neatkarības laukumā jeb Maidanā notikušo demonstrāciju laikā no 2013.gada novembra līdz 2014.gada februārim gāja bojā vismaz 114 cilvēku un vēl 27 cilvēki ir pazuduši bez vēsts, piektdien vēstīja Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN, atsaucoties uz cilvēktiesību organizāciju pārskatu.
Tajā arī atzīmēts, ka cilvēktiesību aizstāvības organizācijas un iniciatīvas gadu strādājušas, dokumentējot un sistematizējot informāciju par noziegumiem pret cilvēci, kuri izdarīti Eiromaidana laikā. Kopīgi paveiktais darbs šī gada janvārī tika nodots izskatīšanai Starptautiskās krimināltiesas prokuroram Hāgā.
Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas martā ES pret Krieviju noteica ierobežotas ekonomiskās sankcijas, bet pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas sankcijas tika ievērojami pastiprinātas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
