Tie paši 'vēži' citā kontekstā – Krievijas maigā vara Latvijā  (267)

Jau ilgāk nekā divas desmitgades Krievija stiprina savu "tautiešu" lojalitāti Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Arī 2014.gads nebija izņēmums, taču Krievija informācijas kampaņu vadīja citā kontekstā – Krievijas un Ukrainas konflikta kontekstā, raksta Veiks.

2014.gadā Krievija nepalika vien pie draudiem, bet, izmantojot militāro spēku, sagrāva Krimas un pēc tam Autrumukrainas teritoriālo nedalāmību. Tas licis arī Latvijas politikas veidotājiem satraukties un uz Krievijas informācijas kampaņu jeb rutīnu, ko tā veic Baltijas valstīs, paskatīties citā, daudz satraucošākā gaismā.

Krievijas informācijas kampaņas 'renesanse'

Pērno gadu pavadīja dažādi Krievijas amatpersonu izteikumi, kuru mērķis bija nostiprināt savu "tautiešu" lojalitāti Latvijā. Viņi pauda izteikumus, ka Latvija ne vien pārkāpj etnisko krievu un nepilsoņu cilvēktiesības, bet arī to, ka valstī strauji plaukst neonacisms. Tāpat kā citos gados, arī 2014.gadā šādu retoriku izmantoja Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersonas, kam pie vārda ir viegli tikt Krievijas valdībai lojālos medijos. Tāpat šāda retorika izmantota dažādās "nevalstiskajās organizācijās", tostarp tajās, kuras atrodas Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.

Piemēram, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Konstantīns Dolgovs Rīgā norādīja, ka Latvijā neonacisms "atplaukst" ar tādu pašu sparu kā Ukrainā. Arvien aktīvāk Krievijas amatpersonu retorikā Latvijas un citu Baltijas valstu situācija tiek pielīdzināta Ukrainas situācijai, jāpiebilst, ka tādai Ukrainas situācijai, kādu tiražē Kremlim pietuvinātie mediji.

Tomēr Veiks, atsaucoties uz pētījumiem, norāda, ka šāda tipa informācijas kampaņa visaktīvāk izmantota senāk – no 2007. līdz 2010.gadam. Salīdzinot ar tiem gadiem, 2014.gada retorika nebija tik "ievērojama", tomēr Krievijas agresija Ukrainā lika pievērst valstij arvien satraucošāku uzmanību pret Latviju vērstajai un ieilgušajai kampaņai.

Tāpat arvien biežāk rietumvalstu ziņojumos tie rakstīts, ka Krievija Latvijā rīkojas pēc tā paša scenārija, kāda Ukrainā.

Pētnieks skaidro, ka pēdējā gadā vērojams, ka Krievija arvien aktīvāk sāk izmantot interneta "troļļus" un medijus, kas speciāli izveidoti Baltijas valstīs. Piemēram, Krievijas nacionālā multimediju aģentūra "Sputnik", kas sākusi vervēt Igaunijā žurnālistus.

2014.gadā mainījies konteksts, kādā Krievija pasniedz pasaulei informāciju par Latviju un Latvijā esošo "tautiešu" lojalitāti Krievijai, tostarp tas ir papildināts ar militāru klātbūtni pie Baltijas valstīm –, regulāri netālu no Baltijas valstīm novēroti Krievijas bruņoto spēku lidaparāti, zemūdenes un kuģi.

Cīņa ar Krievijas maigo varu – izaicinājums

Veiks norāda, ka Latvija, Igaunija un Lietuva nespēj atbildēt uz jautājumu, kas ir Krievijas ilgstošās informācijas kampaņas un maigās varas nodomi, un kāda tam ir ietekme. Pētnieks iesaka necelt paniku par Krievijas informācijas draudiem. Viņš iesaka valstīm izmantot trīs elementus, "kas nav jauni, bet tie visi prasa cilvēku un finanšu resursus". Pirmkārt, Latvijas politikas veidotājiem rūpīgi jāanalizē Krievijas veidotā informācijas kampaņa, kas vērsta pret Latviju, kā arī tās ietekme. Otrkārt, Latvija jābūt gatavai efektīvi un ātri reaģēt uz Krievijas informācijas kampaņas "operācijām", taču tā vietā, lai Latvijas amatpersonas reaģētu uz katru no Krievijas nākušo izteikumu, Latvijas pārstāvjiem vajadzētu fokusēties uz pozitīvām ziņām, nākot klajā ar godīgiem un faktos balstītiem izteikumiem par valsts iekšlietām un ārlietām. Treškārt, paralēli valsts stiprināšanai no ārpuses, piemēram, aktīvai komunicēšanai ar alianses sabiedrotajiem, Latvijai vajadzētu stiprināt sevi no iekšpuses, stiprinot sabiedrību.

"Šādu pasākumu veikšana ir Latvijas interesēs, jo stipra sabiedrība un spēcīgu ārvalstu alianse ir divas galvenās panākumu atslēgas, lai Latvija kļūtu par veiksmīgu un plaukstošu valsti," uzsver Veiks.

LĀI mērķis ir piedāvāt neatkarīgu vērtējumu par Latvijas ārpolitiku 2014.gadā, kā arī sniegt perspektīvu un rekomendācijas 2015. gadam. Institūts ik gadus pārskata Latvijas ārpolitiku un drošības politiku, publicējot Latvijas ārpolitikas un drošības politikas gadagrāmatu. Gadagrāmatas mērķis ir veicināt izpratni par Latvijas politiku, kā arī iespējām un bažām 2015. gadā, norāda LĀI.