Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa izbūves ilgstošas apturēšanas dēļ var tikt apdraudēta Eiropas Savienības fonda naudu izmantošana, un tādā gadījumā valstij var nākties segt izmaksas pašai, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Raidījums norāda, ka Stradiņa slimnīcas jauno ēku projektam ir deviņus gadus sena vēsture. 2006.gadā Tautas partijas veselības ministrs Gundars Bērziņš jaunā projekta izmaksas plānoja ap 500 miljoniem latu. Krīze plānus apcirpa, un ministre Baiba Rozentāle lika pamatakmeni krietni pieticīgākam projektam, un kopš tā laika būvniecība vairākkārt iestrēgusi.
Būves deformācijas fiksētas pēc lietusgāzēm decembra nogalē. Toreiz ūdens iekļuva jaunceļamās ēkas konstrukcijās, sasala un būvi deformēja. Janvāra sākumā slimnīcas nolīgtais būvdarbu uzraugs atklāja bojājumus un darbus apturēja. Slimnīca lūdza ekspertu – firmu "Inspecta" jaunceļamo ēku pārbaudīt. Tikmēr pamazām darbi atsākās. Bet 26.janvārī būvuzraugs atklāja jaunus defektus – kādas sijas atraušanos no sienas, kas, iespējams, bija turpinājums sasalušā ūdens bojājumiem. 2.februārī būvuzraugs vēlreiz apturēja darbus, bet pēc divām nedēļām darbus aizliedza arī Rīgas būvvalde.
"Nekā Personīga" rīcībā esošā informācija liecina, ka ēkai ir vairāki bojājumi. "Notikusi ar betonu pildīto kolonnu deformācija visā augstumā – tās ir mainījušas savu ģeometrisko formu - no precīza kvadrāta ar taisnām sānu malām kļūstot par ieapaļotu malu četrstūri, tādēļ vietām ir pārrauti starpstāvu paneļu enkurojumi," teikts Rīgas pilsētas būvvaldes 16.februāra atzinumā.
"Atsevišķām tērauda kolonnām konstatētas nobīdes no vertikalitātes. Līdz ar to ēkām nav nodrošināta mehāniskā stiprība un stabilitāte. Iespējamais iemesls ir tērauda siju deformēšanās. Atsevišķiem tērauda kolonnu pēdu enkuriem uzgriežņu vītnes vijumi nav pilnībā izmantoti vai uzgriežņu savienojums aizstāts ar metināšanu," citēts ziņojums.
Daļa defektu radušies no ūdens, daļa būvmateriālus ražojot vai transportējot, bet daļa, iespējams, no nepareizi izvēlētas tehnoloģijas, pieļauj raidījums. Ēkas karkass ir veidots no metāla sijām ar tukšu vidu. Pēc to montāžas ar augstu spiedienu sijās pildīts betons. "Nekā personīga" spiediens bijis par lielu.
Otrdien būvnieki izrādīja pusuzcelto māju žurnālistiem. Bojājumi, viņuprāt, esot sīki un nenozīmīgi. Kā lielākais defekts tika demonstrēta neliela plaisa betona plāksnēs trešā stāva grīdā, bet par citiem defektiem būvnieki nerunāja, atzīmē raidījums.
Pēc darbu apturēšanas Veselības ministrija un Slimnīcas vadība saņēma būvfirmu vadītāju un īpašnieku Aināra Pauniņa un Gunta Rāvja vēstuli. Viņi uzskata, ka būvniecība apturēta nepamatoti, un pilnīga darbu apturēšana "uz tik nenozīmīgiem apstākļiem, kas neapdraud ne ēkas drošību, ne veiktos būvdarbus, ir bezatbildīga rīcība". Īpašnieki norāda, ka ēka ir jānodod paredzētajā termiņā, lai apgūtu Eiropas Savienības piešķirtos fondu līdzekļus.
Slimnīcas uzdevumā savu ekspertīzi veica SIA "Inspecta". Tā ir starptautiska kompānija ar birojiem Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, kas specializējas šādu slēdzienu gatavošanā. Būvnieku izvēlētais eksperts ir Aldis Grasmanis. Arī par viņu būvniecības speciālisti atsaucas pozitīvi. Tomēr Grasmanis ir cieši saistīts ar Stradiņu būvnieku "Skonto būvi" – viņš ir valdes loceklis uzņēmumā "Būvinženieru konsultāciju birojs". Firmā Grasmanim pieder 5%, bet puse uzņēmumam "GRIF 16", kas pastarpināti pieder "Skonto būve" īpašniekam Guntim Rāvim. Grasmanis apgalvo, ka šī saistība neietekmēs viņa ekspertīzes objektivitāti.
Būvnieki savu ekspertu slēdzienu nerāda. Tas nav saņemts ne slimnīcā, ne ministrijā. Šobrīd, kad abu pušu ekspertu domas par būvdarbu turpināšanu atšķiras, ir izvēlēts trešais neatkarīgais eksperts, kuram būs gala vārds, un tas būs Artis Dzirkalis. Viņš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitūdes veikala "Maxima" būvniecībā.
Raidījums atzīmē, ka būvniecības apturēšanas gadījumā Latvija var zaudēt Eiropas fondu naudu, jo šādos projektos ir stingri jāpieturas pie visiem termiņiem, kas noteikti līgumā ar būvnieku.
Līdzīgas problēmas radās Austrumus slimnīcā. Tā par četriem miljoniem eiro pārbūvēja vienu korpusu. 600 tūkstošus slimnīca cerēja atgūt no Eiropas. Pēc konkursa konkurenti rezultātu pārsūdzēja un darbu sākšana ievilkās. Slimnīca uzvarētājiem Re&Re atļāva darbu grafiku mainīt. Eiropai šī atkāpe nepatika un nauda tika atteikta. Būvdarbu apturēšana Stradiņos nozīmē, ka arī tur termiņi pārbīdīsies un Eiropai tas būs arguments, kāpēc naudu nedot.
Pēc Finanšu ministrijas datiem, jaunā korpusa pirmā kārta izmaksā 81,8 miljonus eiro. No Eiropas fondiem projektam piešķirti 24,1 miljoni eiro. Līdz septembrim jāsniedz dokumenti saskaņošanai Eiropas Komisijai. Termiņi ir saspringti, un, ja būvniecība būtiski ievilksies, Finanšu ministrija kā sliktāko scenāriju neizslēdz arī iespēju, ka projektam Eiropas naudu nemaz nevarēs piesaistīt. Tādā gadījumā tas pilnībā būs jāceļ par valsts naudu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
