Jauna Krievijas propagandas medija "Sputnik" pārstāvji pirms divām nedēļām apmeklējuši Latviju un piedāvājuši sadarbību vairākiem krievu valodā rakstošiem žurnālistiem un mediju vadītājiem, vēsta Latvijas televīzijas raidījums "de facto".
Raidījums atklāj, ka "Sputnik" pārstāvji tikušies ar vairākiem populāriem krievu valodā rakstošajiem žurnālistiem un mediju vadītājiem. "de facto" sazinājās ar vairākiem žurnālistiem, kurus ir uzrunājuši "Sputnik" pārstāvji. Sniegt interviju kameras priekšā neviens nav gatavs, taču pārrunu saturu "de facto" ir izdevies noskaidrot. Tas secina, ka Latvijā propagandas medijs plāno palaist interneta portālu divās valodās – krieviski un latviski, informēt gan par Latvijas, gan par pasaules notikumiem.
"Sputnik" ir daļa no Krievijas valsts informācijas aģentūras "Rossija segodņa", kuru vada skandalozais žurnālists Dmitrijs Kiseļovs. Par savu propagandista darbību Kiseļovs ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
"de facto" ziņo, ka "Sputnik" plāni ir tālejoši – šogad medijam jāsāk darbu 34 pasaules valstīs 30 valodās. Pašlaik izpildīta jau trešā daļa no šī plāna – "Sputnik" strādā 14 valodās un desmit valstīs, tostarp reģionos, kur Krievijas intereses ir īpaši svarīgas, piemēram starptautiski neatzītajā Abhāzijas republikā.
"Sputnik" ir jaunākais Krievijas valsts informācijas aģentūras "Rossija segodņa" projekts. Pati aģentūra izveidota 2013. gada nogalē pēc ziņu aģentūras "RIA Novosti" reformēšanas. Raidījums norāda, ka Krievijas prezidenta administrācija toreiz nolēma, ka valsts līdzekļi jātērē nevis neitrālās informācijas ražošanai, bet valsts oficiālās pozīcijas aktīvākai tiražēšanai ārvalstīs. Šī mērķa sasniegšanai "Rossija segodņa" ir vairāki rīki. Izņemot ziņu aģentūru, tai ir ārzemēs raidošais televīzijas kanāls "RT", vairāki jauni projekti, ieskaitot Ukrainas notikumiem veltītu "Ukraina.ru", un arī "Sputnik" - uz ārzemju auditoriju vērsts interneta medijs un radio.
Projekta galvenā mērķauditorija ir jaunieši. Kaut gan daļai no potenciālo darbinieku "Sputnik" pārstāvji skaidroja, ka ar propagandu nenodarbosies, citiem atklāti teica - vēlās prezentēt Krievijas skatījumu uz pasaules notikumiem.
"de facto" avoti norāda, ka konkrētus darba piedāvājumus "Sputnik" nav izteicis, taču var secināt, ka tie varētu būt diezgan vilinoši, piemēram, daudz lielāku algu, nekā to spēj piedāvāt vietējie mediji, turklāt par darbiniekiem maksās visus nodokļus.
No iepriekš pieteiktās "Sputnik" koncepcijas izriet, kas tas plāno izvērst darbību arī radio viļņos – gan FM diapazonā, gan internetā, vēsta raidījums.
Latvijas televīzijas aptaujātie eksperti norāda, ka "Sputnik" tomēr ir mazas izredzes iekarot Latvijas mediju vidi. Rīgā bāzēta Krievijas medija "Meduza" redaktore Gaļina Timčenko atzina – nevienam Krievijas valsts medijam nav izdevies iekarot internetu un popularitātē pārspēt kādu no ziņu portāliem.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks uzskata, ka "Sputnik" neizdosies iesaistīt jauniešu auditoriju, jo Krievijas sludinātā negatīvā attieksme pret ASV tiem nav saistošs. Turklāt diez vai kāds no krieviski runājošajiem žurnālistiem vēlēsies sadarboties ar "Sputnik", jo tas atstātu nopietnu ietekmi uz reputāciju, ziņo raidījums.
"de facto" atklāj, ka vakaros un brīvdienu rītos "Sputnik" programmas pārraida "Autoradio".
Radio "Sputnik" ienācis Latvijas tirgū, apejot licences iegūšanas kārtību. Likums atļauj radiostacijām atvēlēt daļu raidlaika pašu neražotam saturam. Nākamgad gan stāsies spējā jauni likuma grozījumi, kas ierobežos ārpus radiostacijas veidotā satura apjomu.
"Autoradio" īpašnieks ir Igaunijā reģistrētā sabiedrība "Radio N", bet iepriekš tas piederējis vairākiem īpašniekiem, tajā skaitā bijušajam eiroparlamentārietim Aleksandram Mirskim un Rīgas mēra padomniekam Ērikam Teilānam.
Pēc TNS datiem, "Autoradio" auditorija nedēļas laikā ir vairāk nekā septiņdesmit tūkstoši cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
