Partiju sistēmu Latvijā nevar nosaukt par stipru, atzīst prezidents  (98)

Viņš klāstīja, ka partiju sistēmai nav spēcīgas saknes pilsoniskajā sabiedrībā un tādēļ vairums iedzīvotāju pamatoti uzskata, ka partijas nepārstāv sabiedrības intereses.

"Mūsu partijas ir mazas un vairākums ar īsu mūžu. Nereti tās tiek dēvētas par interešu grupām. Rezultātā partijas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst vienaldzīgi pret politiskajiem procesiem vai pieslienas populistiem," sacīja Bērziņš.

Tādēļ prezidents arī pagājušā gada novembrī Saeimai iesniedzis likumdošanas iniciatīvu politisko partiju stiprināšanai. "Politiskās partijas ir pamats, kurā sakņojas parlamentārā sistēma," uzsvēra Bērziņš, paužot viedokli, ka partijām jādarbojas ar mērķi pārstāvēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgas, šauras personu grupu intereses. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka politiskās partijas ir viena no biedrošanās brīvības formām, kas ir īpaši svarīga demokrātijas funkcionēšanai, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Prezidents arī atgādināja par Satversmes tiesas nesen atzīto - Satversmei atbilst norma, kas nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus republikas pilsētu un lielo novadu domju vēlēšanām. Tiesas ieskatā spēkā esošā norma mudina personas, kuras vēlas izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, iesaistīties politisko partiju darbībā. Tādējādi sabiedrības ieguvums esot organizēts un labāk saprotams politiskais process.

"Šo argumentāciju var attiecināt arī uz manis rosinātajiem priekšlikumiem politisko partiju leģitimitātes paaugstināšanai. Tie paredz - partijām un partiju apvienībām, lai piedalītos Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedru. Turklāt tām politiskajām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms tām," skaidroja Bērziņš.

Runājot par valsts pārvaldes efektivizēšanu, prezidents atgādināja, ka aptuveni pirms pusotra gada piedāvājis likumdošanas iniciatīvu, kas paredzēja ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu, mainīt ministru iecelšanas kārtību un paaugstināt parlamentāro sekretāru lomu. 

Pēc Bērziņa teiktā to nepieciešams darīt, lai tuvinātu Latvijas parlamentāro iekārtu racionālā parlamentārisma modelim. "Mums vajadzīga stiprāka un efektīvāka izpildvara, ar lielākām ministru prezidenta pilnvarām. Piedāvātās izmaiņas Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas kārtības rullī paredz pārskatīt parlamenta, valdības un Valsts prezidenta kompetenci. Protams, šāda veida priekšlikumi vienā dienā nespēs mainīt kopējo politisko kārtību mūsu valstī, tomēr tie būtu soļi attīstības virzienā," viņš klāstīja. Tādējādi iecerēts attiecības starp varas atzariem padarīt racionālākas un mazināt "bezmērķīgos politiskos cīniņus".

Jau vēstīts, ka konferences "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana" mērķis ir viedokļu apmaiņa par politisko partiju lomu parlamentārajā demokrātijā, kā arī par jautājumiem, kas skar atbildīgas pārvaldības īstenotājus.

Valsts prezidents 2011.gada rudenī pieteica nepieciešamību sākt diskusijas konkrētu priekšlikumu izstrādei pārvaldības modeļa pilnveidei. Situācijas izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai Bērziņš izveidoja ekspertu grupu.

Līdz šim ekspertu grupa izstrādājusi priekšlikumus par politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējām, Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, kā arī pašvaldību sistēmas pilnveidošanu.