Latkovskis aicina radošo inteliģenci, politiķus un uzņēmējus diskutēt par nākamo prezidentu  (34)

Latkovskis, kurš ir arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs, norāda: "No tā, kurš būs un kā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents, būs atkarīgs, vai attiecībās starp tautu un politisko varu katastrofāli pieaugs cinisms, atsvešinātība un nacionālā bezcerība vai gluži pretēji - notiks pozitīvs pavērsiens. Nākamā Valsts prezidenta izvēle ir būtiskas krustceles Latvijai".

Latkovskis atzīst, ka līdz ar šo aicinājumu var sagaidīt sabiedrības atrunas - nav vērts neko darīt, jo tik un tā viss tiks nokārtots aizkulišu politiskajās spēlītēs. "Dzirdu nevarīgu nicinājumu, ka mums vairs nav nekādas radošās inteliģences, esot tik vien kā pašapmierināti pseidointelektuāļi, kuriem neesot ne vēlēšanās, ne spēju kaut ko darīt Latvijas labā," saka deputāts.

Viņš uzsver, ka "lai arī pat Saeimas deputātus nomāc bezcerība par Valsts prezidenta izvēlēšanu šaurā spēlētāju lokā politiskās skatuves aizkulisēs, daudzi, iespējams, pat vairākums met izaicinājumu tādai nolemtībai". Tāpēc jo īpaši ir vajadzīgs sabiedriskās domas līderu organizēts atbalsts un pat spiediens uz politiķiem, atzīst deputāts.

"Lai ietekmētu Valsts prezidenta izvēles politisko gaitu, radošā inteliģence var gan izvirzīt savus kritērijus Valsts prezidenta kandidātam, gan pieprasīt, lai kandidāti tiktu izvirzīti laikus, gan arī ieteikt savus kandidātus," uzsver Latkovskis.

Deputāts atzīst - lai arī inteliģence un kultūra ikdienā ir radoša un veselīga opozīcija politiskajai varai, radošajai inteliģencei daudzreiz bijusi būtiska loma Latvijas vēsturisko pavērsienu brīžos.

"Būs žēl, ja neizdosies, bet būs nožēlojami arī tad, ja pat nemēģināsim," savu aicinājumu noslēdz deputāts, skubinot ikvienu sabiedrības locekli izteikt savu viedokli elektroniski, sūtot e-pastu uz prezidents2015@gmail.com.

Viņš norāda, ka par sabiedriskās diskusijas gaitu informācija pieejama arī sociālajā portālā Facebook.com izveidotajā lapā "Prezidents 2015".

Jau vēstīts, ka gatavību kandidēt šim amatam izteikusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, savukārt Latvijas Nacionālā skolotāju savienība (LNSS) rosina Saeimas frakciju deputātus Valsts prezidenta amatam virzīt LNSS priekšsēdētāju Edgaru Kramiņu.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzījusi Mārtiņu Bondaru. 

Neoficiāli tiek pieļauts, ka arī vēl opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" varētu piedāvāt savu kandidātu - partijas vadītāju Ingunu Sudrabu. Starp neoficiāli izskanējušiem vārdiem tiek pieminēti cilvēki, kurus parasti mēdz piesaukt kontekstā ar dažādiem augstajiem amatiem, piemēram, sarunās par iespējamo prezidenta amata kandidātu tiek minēts arī Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Iespējams, varētu tikt apspriesta arī eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atkārtota kandidēšana uz šo amatu.

Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderi jau vairākkārt pauduši, ka prezidenta amatā vēlētos redzēt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tomēr oficiāli lēmumi šajā jautājumā vēl nav pieņemti.

Spriežot pēc politiķu izteikumiem, pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pagaidām vēl neesot viennozīmīga deputātu vairākuma atbalsta. Visticamāk, Bērziņš, pieņemot savu lēmumu par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, ņems vērā to, vai šāds atbalsts būs. Tomēr pašlaik viņš vēl neesot mēģinājis noskaidrot, vai viņam ir parlamenta vairākuma atbalsts, neoficiāli atzīst politiķi.