"No šīm iesaistēm svešos karos mūsu tauta ir cietusi neatgriezeniskus materiālos un morālos zaudējumus, no kuriem arvien nav atkopusies, vēl arvien mūsu tauta sašķelta un vēl arvien nav norimušas emocijas un strīdi par to, kurš karojis "pareizā", bet kurš – "nepareizā" pusē. It kā karš varētu būt pareizs. It kā karš jau savā iecerē nenozīmētu sakāvi, bankrotu, nespēju atrast labākus līdzekļus pretrunu risināšanai.
XXI gadsimtā Latvija atkal iesaistās svešos karos, šoreiz Amerikas un NATO izraisītos karos, piedaloties citu tautu okupācijā un Amerikas impērijas hegemonijas uzspiešanā citām tautām vairākos kontinentos. Pagaidām tie bijuši ierobežoti kontingenti Balkānos, Afganistānā, Irākā, Āfrikā un citur. Cik gan vērts vairs pēc 1990. gada nemitīgi masētais propagandas arguments par 1940. gada okupāciju, ja tagad paši esam okupanti citās valstīs, kuras mums neko sliktu nav darījušas, nedz mūs palīgā aicinājušas?