PMLP nelikumīgi pagarina uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, revīzijā secina Valsts kontrole  (22)

Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai - ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. 

 Valsts kontrole par to ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Revīzijā tika vērtēts arī imigrācijas kontroles jautājums - vai laikus tiek apzināti ārzemnieki, kuriem ir zudis tiesiskais pamatojums uzturēties Latvijā. Revidenti konstatējuši, ka PMLP novēloti anulē uzturēšanās atļaujas. Novēloti anulētas 20% pārbaudīto termiņuzturēšanās atļauju un 75% pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

VK norāda, ka ikviena ārzemnieka pienākums ir noteiktā termiņā iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pagarināšanai. Ja tas netiek izdarīts, ir paredzēta administratīvā atbildība. Vairumā gadījumu PMLP šīs personas sāk meklēt tikai tad, kad atļauja jau būtu jāanulē. Konstatēti vairāki gadījumi, kad PMLP atļauju nav anulējusi gadu vai pat 10 gadus pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

VK arī uzsver, ka patvēruma joma ir būtisks Eiropas Savienības (ES) kopējās politikas jautājums, un Latvijai ir jāizpilda ES noteiktie patvēruma meklētāju uzņemšanas standarti. ES prasības Latvijas likumos ir pārņemtas, bet ar patvēruma politikas īstenošanu Iekšlietu ministrijai nevedas. Tikmēr fakti liecina, ka šis jautājums kļūs arvien aktuālāks. 2014.gada 10 mēnešos saņemti 320 patvēruma meklētāju iesniegumi (2013.gadā - 185), bet bēgļa vai alternatīvais statuss tika piešķirts 18 personām.

Ar patvēruma meklētāju izmitināšanu Latvijā nodarbojas Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ja nav skaidra patvēruma meklētāja identitāte vai ir aizdomas, ka patvēruma meklētājs var radīt draudus valsts drošībai, Valsts robežsardze šo cilvēku ievieto slēgta režīma centrā "Daugavpils". Citos gadījumos PMLP patvēruma meklētājiem piedāvā brīva režīma telpas centrā "Mucenieki".

Latvijai par saviem līdzekļiem būtu jānodrošina minimālie standarti patvēruma meklētājiem - uzturs un higiēnas preces, izmitināšanas telpas, tulkošana, primārā veselības aprūpe u.c., taču valsts nav skaidri noteikusi, kādi izdevumi jāsedz no budžeta līdzekļiem. Tas arī radījis situāciju, ka ES piešķirtie Eiropas bēgļu fonda līdzekļi, kas paredzēti papildu nodrošinājumam, lai uzlabotu patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļus, patiesībā tiek izmantoti, lai iestādes nodrošinātu minimālos uzņemšanas standartus, norāda VK.

Tas ir veicinājis atšķirīgas prakses ieviešanos patvēruma meklētāju uzņemšanā. Revidenti atklājuši, ka pakalpojumu izmaksas un saturs atšķiras atkarībā no tā, vai patvēruma meklētājs atrodas Valsts robežsardzes vai PMLP izmitināšanas centrā. Pēc revidentu aprēķiniem, viena patvēruma meklētāja tiešās izmitināšanas un uzturēšanas izmaksas Valsts robežsardzei ir 140,77 eiro dienā, bet PMLP  - vidēji 20,70 eiro dienā.

Tai pašā laikā PMLP patvēruma meklētājiem bez ģimenes ārsta pakalpojumiem ir bijusi iespēja saņemt apmaksātus arī citu speciālistu pakalpojumus un ārsta izrakstītos medikamentus, bet Valsts robežsardzē - tikai gadījumos, ja patvēruma meklētājam ir personīgie līdzekļi. Līdzīgi atšķirība vērojama, arī nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus. Valsts robežsardze patvēruma meklētāja ēdināšanai izlieto vidēji 5,15 eiro dienā, savukārt PMLP izmaksā 2,15 eiro dienā, kas paredzēti ne tikai uzturam, bet arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei.

Revidenti norāda arī uz centru mazo noslogotību. Slēgta režīma centrā "Daugavpils" vidējais vienlaikus izmitināto personu skaits 2013.gadā bija 23% no centra kapacitātes, 2014.gada 10 mēnešos - 43% no centra kapacitātes, bet Liepājā šim mērķim izbūvētās telpas vispār nav izmantotas. Valsts robežsardze plāno Rīgā būvēt jaunu centru aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanai. Valsts kontrole aicina izvērtēt šā projekta lietderību, nepieciešamības gadījumā izskatot iespēju paplašināt ēku Daugavpilī.

VK atzīmē, ka ļoti būtisks un valsts līmenī nerisināts jautājums ir bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācija - iekļaušana vietējā dzīves vidē un sabiedrībā. Valsts nav izstrādājusi ne šo cilvēku integrācijas politiku, ne arī vadlīnijās nostiprinājusi pašvaldību un NVO iesaistīšanos. Revidenti norāda, ka ar valsts sniegto atbalstu - nepilnu gadu vai 12 mēnešus piešķirtiem pabalstiem uzturam (256,12 eiro mēnesī) un valsts valodas apguvei (ne vairāk par 49,80 eiro mēnesī) nevar atrisināt bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušās personas integrēšanu Latvijā.

Persona ir ieguvusi tiesības te dzīvot, bet reālu priekšnoteikumu vai palīdzības, kā to darīt, - nav. Realitātē šo personu iekļaušanās Latvijas vidē un sabiedrībā ir atkarīga tikai no pieejamajiem ES fondu līdzekļiem un no nevalstisko organizāciju aktivitātes un spējas šos līdzekļus piesaistīt. VK šajā revīzijā ir sniegusi kopumā piecus ieteikumus.