LET_7707949
Foto: LETA

Ministru prezidentes Laimdotas Straujuma ( V) un politiskās partijas "Vienotība" darbībai, kas vērsta uz likumprojektu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), nav nekādu objektīvu iemeslu un šāda pozīcija "var nodarīt kaitējumu Latvijas demokrātijas pamatprincipiem", ceturtdien preses konferencē sacīja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Jau vēstīts, ka partijas "Vienotības" frakcija neatbalsta Valsts kancelejas sagatavotos grozījumus likumā un aicina likumprojektu tālāk nevirzīt, trešdien žurnālistiem pēc frakcijas sēdes atzina "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa.

KNAB priekšnieks ceturtdien vērsa uzmanību uz to, ka līdz ar KNAB likumprojekta noņemšana no dienaskārtības un nevirzīšanu tālāk, vienas politiskas partijas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai neatbalstīt nozīmīgu likumprojektu ar "vienpersonisku un ciniski acīmredzamu labumu sev".

"Aizsargājot sabiedrības intereses un tiesiskas valsts statusu, KNAB šodien rakstiski individuāli vērsās pie katra Saeimas deputāta, aicinot uzņemties individuālu atbildību par likumprojekta tālāku virzīšanu," klāstīja biroja vadītājs.

Atskatoties uz likumprojekta tapšanu, Streļčenoks norādīja, ka Latvija kā ES un citu starptautisko organizāciju dalībvalsts ir uzņēmusies saistības cīņā ar korupciju. Vairākas starptautiskās organizācijas ir uzsvērušas nepieciešamību Latvijai stiprināt korupcijas apkarošanas institūciju. Pirmajā Eiropas Komisijas ziņojumā bijis minēts, ka Latvijai jāstiprina biroja institūcija korupcijas apkarošanai.

Tas, savukārt, esot pretrunā ar trešdien izskanējušo paziņojumu no partijas "Vienotība" par to, ka KNAB likumprojekts tālāk netiks virzīts.

Streļčenoks norādīja, ka vēl 2012.gadā KNAB apzinājis problēmas likumā, uz kurām bija norādījusi arī ģenerālprokurora vadītā darba grupa, kas ieteikusi likumu grozīt.

2013.gada decembrī valdība pieņēma lēmumu par darba grupas izveidošanu KNAB likuma pilnveidošanai.

Likumprojekts paredzēja precīzi noteikt KNAB darbinieku juridisko saturu, Ministru prezidenta veikto pārraudzības saturu un apjomu, un novērst iespēju atšķirīgi interpretēt KNAB likuma normas, kā arī stiprināt neatkarību no politiskās ietekmes, stiprināt parlamentārās uzraudzības institūtu.

Vēlāk vienbalsīgi KNAB likumprojektu un tā anotāciju vienbalsīgi atbalstījusi biroja sabiedriskā konsultatīvā padome. Tāpat Streļčenoks norādīja, ka vēl 2014.gada decembrī ziņojumā Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) paudusi bažas par iespējamu biroja likvidāciju un nepieciešamo attīstību cīņā ar korupciju Latvijā.

Tāpat KNAB priekšnieks minēja, ka janvāra beigās notikusi diskusija par KNAB tālāko attīstību, kurā ievērojams vairākums dalībnieku atbalstījis Vasts kancelejas izstrādāto likumprojektu. Taču 17.februārī, kad likumprojekts bijis valdības dienaskārtībā, tas noņemts no skatīšanas. Savukārt trešdienas vakarā Straujuma un "Vienotība" paziņojusi, ka likumprojektu tālāk nevirzīs, citējot Āboltiņas teikto žurnālistiem, sacīja Streļčenoks.

Politiskā partija "Vienotība" publiskā paziņojumā norādījusi, ka "efektīvu KNAB darbību iespējams nodrošināt, aktualizējot KNAB likumā ietvertās normas un jaunajā regulējumā paredzot samērīgu līdzsvaru starp KNAB neatkarības garantijām, biroja priekšnieka atbildību par iestādes darbības efektivitāti un tiesiskumu un pārraugošo institūciju iespējām vērtēt KNAB un tā vadītāja darbības un to rezultātus".

Partijas preses sekretāre Laila Timrota norādījusi, ka tādu viedokli pauduši "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti. Viņi uzsvēruši, ka "sabiedrība ar KNAB saista lielas cerības, un spēcīgam KNAB ir nozīmīga loma valsts ekonomiskās attīstības, politisko procesu caurskatāmības un sabiedrības uzticības valsts varai nodrošināšanā".

Politiskā partija secinājusi, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem rakstītais KNAB likums nespēj risināt samilzušās KNAB iekšējās un pārraudzības problēmas. Savukārt tas kavē pilnvērtīgu biroja darbu un spēju operatīvi izvērtēt iespējamus korupcijas riskus un novērst pārkāpumus, efektīvi uzraudzīt partiju finanses un īstenot citas tam likumā noteiktās funkcijas, paudusi partija.

Valsts kancelejas izstrādātie grozījumi KNAB likumā nerisina esošās biroja darbības un pārraudzības problēmas, secinājuši partijas deputāti.
Politiskais spēks paudis viedokli, ka biroja darbību regulējošajam likumam jāspēj nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu līdzsvaru starp KNAB kā neatkarīgas iestādes darbu un nepieciešamību pēc efektīva biroja un tā priekšnieka darbības izvērtēšanas mehānisma.

"Rīcībspējīga KNAB darba nodrošināšana ir tieša KNAB priekšnieka atbildība, par kura iecelšanu amatā pēc Ministru kabineta ieteikuma lēmis parlaments. Izstrādātajos likuma grozījumos ir paredzēts atteikties no iespējas novērtēt KNAB priekšnieka darbības un to rezultātus, kā arī ļaut KNAB priekšniekam vienpersoniski lemt par biroja reorganizāciju. Tāpat vairs netiek paredzēta biroja iekšējo normatīvo aktu saskaņošana. Atsakoties no KNAB priekšnieka vērtēšanas un pārraudzības instrumentiem, pilnvērtīga KNAB pārraudzība kļūst faktiski neiespējama, un likumdevējam ir liegts īstenot savas līdzatbildības funkcijas," grozījumus KNAB likumā komentē partija.

Paziņojumā medijiem partijas pārstāve norādījusi, ka KNAB likuma uzlabošanas darbs jāturpina Saeimā, taču nepieciešams meklēt juridiskus risinājumus, kas nākotnē spētu nodrošināt efektīvu un neatkarīgu KNAB darbību. Turklāt vienlaikus jārisina arī biroja pārraudzības problēmas.

"Vienotība" par nepieciešamajām izmaiņām KNAB darbības uzlabošanai rosina diskutēt Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas veidotā darba grupā, ievērojot starptautiskās rekomendācijas un paredzot, ka jaunais regulējums stātos spēkā līdz ar nākamā KNAB priekšnieka apstiprināšanu amatā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!