Valsts prezidents Andris Bērziņš apžēlojis ārstu Dzintaru Marnauzu, kurš bija notiesāts par profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, un apžēlošana ļāvusi Marnauzam ātrāk atsākt darbu ārstniecības nozarē, atsaucoties uz Latvijas Radio, ziņo sabiedrisko mediju portāls "lsm.lv".
Marnauza tika apsūdzēts par profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, kā rezultātā 2007.gadā Ventspils slimnīcā mira divus gadus veca meitene. Viņš pats savu vainu neatzina. Tiesa Marnauzam piesprieda gadu un desmit mēnešus ilgu nosacītu brīvības atņemšanu un gadu liedza nodarboties ar ārstniecību. Tas nozīmēja, ka ārsts nevarēja strādāt līdz šā gada 22.aprīlim. Tomēr situācija mainījās, un jau kopš pērnā gada nogales Marnauza strādā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, raksta "lsm.lv".
Kā noskaidrojis Latvijas Radio, Bērnu slimnīcai nav bijusi informācija, ka Marnauzam būtu liegums strādāt par pediatru un ārstēt pacientus. Viņš darbu sācis pagājušā gada 27.decembrī, jo slimnīcā uz pediatra vietu bijušas vairākas brīvas vakances, kas saglabājušās arī patlaban.
Savukārt Veselības inspekcija (VI) norādījusi, ka jau aptuveni četrus mēnešus ārsts Marnauza drīkst strādāt. VI pagājušā gada 28.oktobrī saņēmusi vēstuli no Valsts prezidenta kancelejas par apžēlošanas aktu Marnauzam, un, pamatojoties uz šo apžēlošanas aktu, ārstam atjaunotas prakses tiesības.
Pats Marnauza ar lūgumu viņu apžēlot vērsās Apžēlošanas dienestā. Latvijas Radio viņš norādījis, ka tā bija vienīgā iespēja, cīnoties par taisnību. E-pasta vēstulē viņš skaidrojis: "Vispirms varu vēlreiz izteikt patiesu līdzjūtību notikušajā tuviniekiem. Es skaidri zinu, ka neesmu nozīmējis dzīvībai un veselībai kaitīgus medikamentus, neesmu tos ražojis un marķējis un neesmu arī tos ievadījis."
Ventspils tiesā stāsta, ka ar apžēlošanas aktu Bērziņš Marnauzu atbrīvojis no papildsoda - gadu ilgā lieguma strādāt. Savukārt prezidenta pārstāve Līga Krapāne norādījusi, ka prezidents šajā saistībā nav tiesīgs neko komentēt. "Mēs sniedzam tikai informāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par apžēlošanas faktu, jo mums to nosaka likums."
Līdz pērnā gada novembrim Valsts prezidenta kanceleju vadīja pašreizējais Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) no partijas "Latvijai un Ventspilij", kurš savulaik Ventspils slimnīcā strādāja kopā ar Marnauzu. Daudze gan apgalvojis, ka par kādreizējā kolēģa apžēlošanas lūgumu neko nebija dzirdējis.
Daudze norādījis, ka Apžēlošanas dienests savas kompetences robežās apkopo visus apžēlošanas lūgumus un tālāk prezidenta kompetence ir lūgumu apmierināt vai neapmierināt, vai daļēji apmierināt, bet tā ir tikai prezidenta kompetence vai tiesības, un nekad neviens tajā nav jaucies.
Kā ziņots, pagājušā gada pavasarī stājās spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru Marnauzam tika piespriesta brīvības atņemšana uz gadu un desmit mēnešiem nosacīti, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz vienu gadu. Viņš tika apsūdzēts profesionālo pienākumu nepienācīgā pildīšanā, ja tas bijis par iemeslu cietušā nāvei. Pats ārsts savu vainu neatzina.
Divus gadus veca meitenīte 2007.gada martā Ventspils slimnīcā bija nonākusi ar applaucējumu. Ventspils slimnīcā meitenītes stāvoklis pasliktinājās. Meitenīte mira nātrija hlorīda pārdozēšanas dēļ. Viņas organismā 0,9% nātrija hlorīda vietā bija ievadīts 10% nātrija hlorīds. Ventspils slimnīcā meitenītes stāvoklis pasliktinājās, un viņa tika nogādāta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kur pāris dienas vēlāk mira.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
