Jautājums par speciālajām atļaujām pieejai valsts noslēpumam visu laiku tiek sasaistīts ar politiku, piektdien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Viņš minēja, ka visbiežākais arguments, personai nesaņemot pielaidi, ir politiskā atriebība vai politiskā spiediena izdarīšana. "Neviens nav pateicis, kādā veidā es esmu politiski ieinteresēts, kur tieši ir mana ieinteresētība," retoriski intervijā jautāja ģenerālprokurors.
Vienlaikus viņš atzina, ka savas līdzšinējās darbības amatā laikā spiedienu tiešā veidā saņēmis nav, taču ir bijuši atsevišķi mājieni. "Mājieni, protams, ir bijuši, bet spiediens – nē, viennozīmīgi nē," teica Kalnemeiers, norādot, ka viņš nav saņēmis draudus, kā arī viņam nav izvirzīti nosacījumi. Tomēr ir bijis iespējams saskatīt dažādus zemtekstus.
Jau ziņots, ka ģenerālprokurora padome nolēma izteikt ierosinājumu Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam kā ģenerālprokurora amata kandidātu virzīt Kalnmeieru.
Atbalstu Kalnmeiera atkārtotai kandidēšanai ģenerālprokurora amatā atbalstu izteikusi arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Arī Saeimas pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem pagaidām nav iebildumu pret Ērika Kalnmeiera kandidatūru otram termiņam ģenerālprokurora amatā.
Pēc padomes lēmums par Kalnmeiera virzīšanu, arī pats šībrīža ģenerālprokurors ir piekritis kandidēt atkārtoti. Iepriekš jau ziņots, ka Kalnmeiers savas kandidatūras virzīšanu uz ģenerālprokurora amatu uzticēja Ģenerālprokurora padomei un pats sevi atkārtotam amatam virzīt atteicās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
