Satversmē paredzētās aizsardzības iespējas reaģēt kara gadījumā ir novecojušas un nedod iespēju laikus rīkoties apdraudējuma situācijā, tāpēc ir nepieciešami Satversmes grozījumi, atsaucoties uz ekspertu sacīto vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Raidījums skaidro, ka valsts pamatlikums rakstīts tradicionālā kara apstākļiem, taču šā brīža situācijā prezidenta kā Bruņoto spēku virspavēlnieka rokas var būt sasaistītas.
Bijušas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis uzsvēra, ka Ukrainas gadījums ir parādījis, ka nav vērts gaidīt oficiālu kara pieteikumu un nepārprotamu pretinieka armijas tuvošanos valsts robežām, lai pateiktu, ka karš tiešām notiek. Viņaprāt, Satversmes 44.pants, kas paredz, ka "Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militarās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām", ir novecojis.
"Ukrainā valsts drošību apdraudēja nevis ienaidnieks, kas pārkāpis valsts robežas pāri, bet tas ienaidnieks, kas atrodas iekšienē. Citiem vārdiem, vajadzētu mainīt šī panta redakciju un paredzēt, ka valsts prezidentam ir nevis tiesības, bet pienākums spert nepieciešamās aizsardzības soļus," sacīja Jundzis. Viņš piedāvā formulējumu - "ja Latvijas valsts neatkarība ir apdraudēta".
Izmaiņu nepieciešamību atzīst arī Aizsardzības ministrijā. "Satversme, protams, mums ir rakstīta 20. gadsimta sākumā atbilstoši izpratnei, kā karš tiek veikts un vadīts tajā laikā. Kopš tās reizes īpaši labojumi šajā tematikā Satversmē nav bijuši, no mūsu ekspertu viedokļa puses būtu jāpārdomā, vai ir iespējams uzlabot šo redakciju," teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Viņš pieļauj, ka tuvākajā laikā par Satversmes regulējumu jau varētu būt arī plašākas diskusijas, lai hibrīdkara laikā mēs neizrādītos rīkoties nespējīgi. "Bet es gribētu teikt, ka mums arī nevajag visiem uzskatīt, ka hibrīdkarš būs tikai tas karš, ar kuru mums nāksies sastapties. Parastā kļūda ir, ka mēs katru reizi mācāmies karot iepriekšējo karu," pauž Sārts un piebilst: "Līdz ar to, ja mēs redzējām hibrīdkaru, ir diezgan augsta ticamība, ka nākamreiz tas karš, kāds viņš varētu būt, lai saglabātu pārsteiguma momentu, varētu nebūt hibrīdkarš."
Ua vēstīts, ka Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons piektdien intervijā Latvijas Radio sacījis, ka arī Latvijā var redzēt hibrīdkara pazīmes.
Termins "hibrīdkarš" tiek aktualizēts pēdējo notikumu sakarā Ukrainā. Šādas militārās stratēģijas pielietošana tiek piedēvēta Krievijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
