Viņš gan atzinis, ka tas nespētu novērst varbūtēju mēģinājumu okupēt Lietuvu, tomēr palīdzētu būtiski novilcināt laiku un sagaidīt sabiedroto palīdzību.
"Tas ir signāls, ka jūs uz situāciju raugāties nopietni. To var pielīdzināt Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju. Diemžēl reālas ietekmes tam nav - pat ja jūs ieģērbtu formastērpos visus Lietuvas pilsoņus, Krievija tik un tā būs liela un spēcīga valsts. Bet tā ir zīme, ka Lietuva uz aizsardzību raugās nopietni," apskatnieks sacījis intervijā Lietuvas Radio.
"Aizsardzība ir ne vien tas, ko var paveikt sabiedrotie, bet arī tas, ko šai ziņā dara pati valsts. Ja kāds lēš, ka Lietuvas okupēšanai būtu vajadzīgas sešas stundas, pēc šāda lēmuma varbūt būs vajadzīgas 76 stundas, un tas dotu vairāk laika sabiedrotajiem. Līdz šim Latvijas un Lietuvas aizsardzība bija pavisam vāja un balstīta tikai uz NATO spēkiem. Atjaunot obligāto karadienestu ir pareizs Lietuvas solis. Ceru, ka šim paraugam sekos arī Latvija."
Jautāts, kā NATO 5.pants darbotos iespējamā hibrīdkara gadījumā, Lūkass uzsvēris, ka šis pants ir visai plašs.
"NATO 5.pantā runāts par uzbrukumu, par agresiju. Tas nenosaka, par kādu uzbrukumu ir runa - par konvencionālo vai kodoluzbrukumu. Mums jāatļauj Krievijai arī turpmāk minēt, lai viņi saprastu - ja viņi kaut ko uzsāks, arī viņiem draud briesmas. Tieši par to runā NATO 5.pants. Tas ir ļoti plašs," viņš norādījis.
Lūgts komentēt Lielbritānijas vadības izteikumus, ka Baltijas valstīs varētu atkārtoties Ukrainas scenārijs, analītiķis atbildējis, ka neesot britu premjera Deivida Kemerona cienītājs. "Domāju, viņš neprot izvēlēties piemērotākos vārdus. Zināms, scenārijs nebūtu tāds pat, jo Baltijas reģionā nav tādas teritorijas kā Krima," spriedis Lūkass. "Ukraina bija ļoti īpašs gadījums. Tā bija ļoti ievainojama valsts, jo tā ir stipri sašķelta, pastāv liela krievu minoritātes atsvešinātība. Baltijas valstis ir gluži citādas."
"Baltijas valstīs nav Viktora Janukoviča līdzinieka, un jums nav Krimas. Turklāt esat NATO dalībvalsts, NATO zina, kas jums draud, un aizstāvēs jūs, ja būs vajadzīgs. Ukrainai nebija nekādas ārējas palīdzības. Mums jāuztraucas par hibrīdkaru. Krievijā valda ļoti spēcīga korupcija, viņiem ir ļoti daudz naudas, viņi ir spēcīgi informācijas karā. Krievija pērk informāciju, pērk varu un panāk divkāršu ieguvumu - ne tikai pērk, bet arī demoralizē Baltijas valstu prokrieviskos iedzīvotājus un amatpersonas," viņš norādījis.
Uz jautājumu, vai Lietuvas gadījumā Krievija neizmantos savās interesēs poļu minoritāti, kuras tiesības saskaņā ar dažu politiķu apgalvojumiem tiekot pārkāptas, Lūkass atzinis, ka viņu tas satrauc "jau 25 gadus".
Pēc viņa teiktā, šai ziņā "kritizēt var visas puses". "Esmu kritizējis Polijas varas iestādes par to, ka [Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas vadītājam] Valdemāram Tomaševskim tiek atļauts būt par vienpersonisku poļu kopienas līderi. Pašam Tomaševska kungam jāatbild uz nopietniem jautājumiem - galvenokārt par Georga lentīšu valkāšanu. Lietuvas poļiem jāatrod atbilde uz jautājumu, kam būtu jākļūst par viņu līderi, kurš cīnītos par viņu tiesībām," izteicies analītiķis.
Savukārt lietuviešiem, viņaprāt, jau sen būtu vajadzējis atrisināt pretrunīgi vērtēto jautājumu par uzvārdu rakstību oriģinālvalodā un divvalodīgām ielu nosaukumu plāksnītēm, lai gan sabiedrībā pastāv bažas, ka arī šāda piekāpšanās varētu izrādīties bīstama. Kā uzskata "Economist" apskatnieks, tas tomēr nav būtiskākais jautājums. "Situācija šobrīd ir tāda, kāda tā ir. Un diemžēl Krievijai tāda situācija patīk," viņš piebildis.
Lūgts novērtēt pārmaiņas, kas gada laikā notikušas Krievijas anektētajā Krimā, Lūkass visupirms norādījis, ka Krima bija ļoti spēcīgs signāls Rietumiem, kas mudinājis daudz vērīgāk palūkoties uz Krievijas politiku.
"Esmu kritizējis Rietumus, jo tie par maz reaģēja uz Putina izdarīto. Bet tas ir fakts, ka šobrīd cilvēki par Putinu runā ļoti kritiski un visas Putinam labvēlīgi noskaņotās personas tagad tiek kritizētas, tām jau ir grūti runāt pozitīvi par Krieviju, kura ne tikai iebrukusi Austrumukrainā, bet arī ciniski melo, ka nav to darījusi. Tas viss mudina Rietumus atmosties," viņš sacījis.
"Ukraiņi sapratuši - ja viņi grib izdzīvot kā valsts, viņiem tā ir jārada. Agrāk tas netika saprasts. 25 gadus Ukraina dzīvoja bez jebkādām reformām, viņi zaudējuši daudz laika un tagad maksā milzīgu cenu, bet viņi kļūst stiprāki," vērtējis analītiķis. "Diemžēl šobrīd Putins uzvar, un mums tas jāsaprot. Putins izgrozījies sveikā, pārkāpjot starptautiskās vienošanās par robežām, par drošību, pārdzīvojis sankcijas un dramatisku naftas cenu kritumu. Viņš joprojām ir tai pašā vietā, kur bijis iepriekš. Tādēļ mums ļoti nopietni jāsaņemas un jādomā, ko mēs varam darīt, lai viņš neietu tālāk," secinājis Lūkass.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
