Pagaidām neviena no Saeimas frakcijām nepauž gatavību virzīt KNAB likuma grozījumus  (6)

Gan opozīcijas, gan koalīcijas politiķi, izņemot "Vienotības" pārstāvjus, pagaidām atturas vērtēt gan pašu likumprojektu, gan arī iespēju parakstīties par šī likumprojekta virzību. Politiskie spēki plāno šo jautājumu pārrunāt nākamās nedēļas frakciju sēdēs.

"Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pauda, ka vispirms jāizvērtē pats likumprojekts un tikai tad var komentēt, vai tas būtu atbalstāms. Agešins prognozēja, kā deputāti nākamnedēļ frakcijas sēdē pārrunās šo jautājumu. Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar izslēgt dažādus rīcības variantus, jo "tas laiks, kad valstī visu noteica viena partija, ir pagātnē".

Arī partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba sacīja, ka vēl nav iepazinusies ar KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vēstuli, kurā KNAB vadība lūdz vismaz piecus Saeimas deputātus iesniegt parlamentā grozījumus KNAB likumā. Sudraba sacīja, ka vispirms politiskajam spēkam jāizvērtē situācija, jāredz paši grozījumi likumā un tad par to varēs lemt.

Līdzīgu nostāju pauda arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga. Viņa pieļauj, ka frakcija pirmdien varētu diskutēt par šo jautājumu.

Arī koalīcijas partneri - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - pagaidām nevar komentēt KNAB rosinājumu parakstīties par likumprojekta virzīšanu Saeimā, jo vispirms nepieciešams frakcijās iepazīties ar normatīvā akta projektu un pašreizējo situāciju. VL-TB/LNNK un ZZS izveidojušos situāciju ar KANB likuma grozījumiem varētu apspriest Saeimas frakcijās.

Tikmēr vēl viena koalīcijas partija - "Vienotība" - ir aicinājusi pagaidām tālāk nevirzīt šos likuma grozījumus, bet strādāt Saeimā pie nepieciešamo izmaiņu sagatavošanas. Savukārt KNAB vadība lūgusi atsaukties vismaz piecus deputātus, kuri VK sagatavoto likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

KNAB vadība savu lūgumu iesniegt grozījumus likumā adresējusi visiem Saeimas deputātiem. Tikmēr KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība neatbalsta Valsts kancelejas vadītās ekspertu darba grupas izstrādātos grozījumus KNAB likumā, jo uzskata, ka tie vājinās KNAB priekšnieka atbildības regulējumu.

Jau ziņots, ka pērn rudenī VK darba grupa publicējusi savus piedāvātos grozījumus KNAB likumā, kas paredz, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Pašreizējā redakcijā teikts, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Citi būtiskākie piedāvātie grozījumi paredz, ka biroja darbinieka atbrīvošanai nebūtu nepieciešama arodbiedrības piekrišana. Tāpat piedāvātie grozījumi paredz, ka biroja priekšnieka vietnieku darbības un tās rezultātu novērtēšanai KNAB priekšnieks veidotu un vadītu komisiju, kuras sastāvā iekļautu pārstāvjus no Valsts kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas.

Tāpat jaunums atšķirībā no pašreizējās likuma redakcijas būtu tas, ka KNAB priekšnieku ar Saeimas lēmumu varētu atbrīvot no amata, ja cita starpā, pildot dienesta pienākumus, viņš ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas sekas.

Grozījumos no likuma piedāvāts izslēgt biroja padomi, kurā šobrīd strādā biroja priekšnieks, viņa vietnieki un biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji. Jaunajā redakcijā būtu minēts vien tas, ka biroja struktūru, kuras sastāvā ir centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas, nosaka biroja reglamentā.

Piedāvātie grozījumi paredz, ka sešus mēnešus pirms KNAB priekšnieka amata pilnvaru termiņa beigām biroja priekšnieks iesniegtu Saeimā ziņojumu. Pēc minētā ziņojuma uzklausīšanas, kā arī ģenerālprokurora un Ministru prezidenta viedokļa uzklausīšanas Saeima varētu lemt par biroja priekšnieka pilnvaru termiņa pagarināšanu uz vēl vienu termiņu.