No lidlauka par izgāztuvi – biedējoši novērojumi 'Spilves' lidlaukā  (117)

No lidlauku līdz izgāztuvei

Savukārt SIA "Rīgas nami" (RN), kuru pārraudzībā ir lidlauks "Spilve", portālam "Delfi" skaidro, ka problēmas jau sākušās pērnā gada sākumā, kad teritorija tika norobežota, tomēr "decembrī, nezināmiem ļaundariem pārbīdot uz ceļa esošās dzelzsbetona bloku konstrukcijas, kustība uz laiku tika atjaunota".

"Tur pat svaigs pomelo mētājās," atceras Igors, kuram pievienojas arī cits aculiecinieks Mareks, pēc kura domām, "Spilves lidlauks pārvērties par lielu izgāztuvi".

Netālu no Iļģuciema esošais lidlauks līdz pat 1975.gadam bija Rīgas galvenā lidosta, šobrīd lidlauks nodots RN pārraudzībā. Pašlaik lidlaukā tiek nodrošināti lidojumi pārsvarā privāto lidojumu un pilotu skolu treniņlidojumiem, to atļauts lietot gaisa kuģiem, kuru maksimālais pacelšanās svars nepārsniedz 5,7 tonnas.

Kad pērnā gada sākumā Spilvē parādījās nelegāla sadzīves atkritumu izgāztuve, tika liegta piekļuve iekšējās lietošanas ceļam, kas savieno Daugavgrīvas ielu ar Spilves 100 hektāru lielo teritoriju, portālam "Delfi" skaidro RN pārstāve Liene Pētersone. Taču jau decembrī, pārbīdot uz ceļa esošās dzelzsbetona bloku konstrukcijas, kustība uz laiku tika atjaunota, tādējādi vēl papildinot nelegālās izgāztuves apjomu.

"Pēc šī notikuma teritorijā norīkojām pat fizisku apsardzi, taču diemžēl šajā laikā ļaundari neparādījās, līdz ar to viņus notvert pašu spēkiem neizdevās. Uz šo brīdi piekļuve ceļam atkal ir ierobežota, teritorija ik dienu tiek uzraudzīta," skaidro RN pārstāve. Vasaras sākumā plānoti teritorijas sakopšanas darbi, taču, ņemot vērā "ievērojamo atkritumu apjomu", sakopšana varētu notikt vairākos posmos.

Jaku 'šķērdējs' kalna galā

Dodoties pēc aculiecinieku norādēm, portāls "Delfi" novēroja ne vienu vien, bet gan vairākas nelegālās atkritumu izgāztuves. Ceļš, kas vijas gar plašo lidlauka teritoriju, mēģināts norobežot, iespējams, ar tām pašām dzelzsbetona bloka konstrukcijām, kam pa virsu vēl ir uzmests kāds skapis.

Ceļa labajā pusē slejas pirmā atkritumu kaudze – virkne būvgružu, automašīnu detaļu un riepu. Paejot nedaudz tālāk, slejas nākamās atkritumu kaudzes – koka kastes, kas, iespējams, mēģinātas pasargāt no laikapstākļiem un apklātas ar zaļu tīkliņaudumu.

Sekojot uz ceļa izbārstītajām riepām, ceļa kreisajā pusē atklājas jau īsta izgāztuves mozaīka. Sākot no bērnu rotaļlietām, beidzot ar māju sienu daļām, kuras vēl rotā stikla vate. Atkritumu kaudze nav tik augsta, cik gara. Tālumā kāds vīrs labākajos gados aktīvi rušinās. Sveicienu neatņem, taču uz jautājumu, ar ko kungs nodarbojas, nosaka tik vienu vārdu krieviski: "Vilna."

Tuvojoties pāri skapju, sienu, drēbju un dažādu sadzīves atkritumu kaudzēm, var redzēt, ka vīrs ar nazīti uzšķērž jakas, tad izvelk to pildījumu un ieliek to savā spainītī. Pēc pārlieku lielas tuvošanās vīrs aizdodas pa atkritumu kaudzi tālumā, spainīti atstājot, droši vien atgriezīsies.

Nesasniedzot adresātu

Taču Spilves izgāztuves nav vienīgais, kas aizēno vēsturiskās vietas blakusteritoriju. Turpat ceļa otrā pusē teju sabrukušas vasaras mājiņu tipa būdas, kā norāda RN, arī šīs ir viņu pārraudzībā.

Labiekārtotie matrači un dīvāna sastāvdaļas vēl liecina, ka kāds te izvēlās pārlaist nakti. Savukārt aiz vasaras mājiņām slejas kāda teju nodegusi māja.

Mājā, kas teju nodegusi, visticamāk, kāds pavadījis laiku izglītojoties. Franču valodā grāmata par Napoleona Bonaparta laiku Francijā, turpat angļu valodā izdota grāmata par mārketingu, kā arī kaudzīte ar vēstulēm, kas nav zināms, vai sasniegušas adresātu.

Starp fotogrāfijām ar kuģu modelīšiem, atrodas arī viena vēstule, kas sūtīta Dmitrijam 1997.gadā no Krievijas pilsēta Voroņežas, Sergejs Dmitrijam sīki un smalki aprakstījis, kā viņam iet ar kuģu modelīšu būvēšanu, turpat vēstules apakšā to uzzīmējot.

Nelegālās izgāztuves – ieilgusi problēma

Rīgā vien 2014.gadā pašvaldības policija saņēmusi 366 izsaukumus, savukārt 2013.gadā 281 izsaukumu par apkārtnes piegružošanu, portālam "Delfi" norāda Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāve Inese Krieviņa. RPP atgādina, ka gadījumos, kad iedzīvotājs ir liecinieks, iespējams, nelegālu atkritumu izgāšanai, nekavējoties jāinformē policija, zvanot pa tālruni 110. Ja ir zināms teritoriālās policijas pārvaldes dežūrdaļas tālrunis, tad ieteicams zvanīt uz to, jo tas policijas darbiniekiem ļaus ātrāk reaģēt uz notikumu.

Tāpat RPP papildus sniegtajai informācijai par nelegālu atkritumu izgāšanu aicina iedzīvotājus notiekošo arī fiksēt fotogrāfiju vai video formātā. "Svarīgas ir ziņas par transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, transportlīdzekļa veidu – kravas vai vieglā –, lai identificētu pārkāpēju un sauktu pie administratīvās vai pat kriminālatbildības," skaidro Krieviņa.

Savukārt Valsts vides dienests (VVD) aizvadītajā gadā saņēmis 245 sūdzības un iesniegumus par atkritumiem piesārņotām teritorijām. "Prakse liecina, ka 85-90% gadījumos dienestam adresētās sūdzības ir par atkritumiem pamestu rūpnīcu, ēku un karjeru teritorijā, kā arī atkritumiem mežos. 15-10% sūdzību vērtējamas kā sadzīviskas – iedzīvotāji ziņo par traucējošām un aizdomīgām darbībām viņu dzīves vietu, mazdārziņu tuvumā," informē VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

Lielākoties vidē nonāk tieši būvgruži, lielgabarīta un sadzīves atkritumi. Ņikitina vērš uzmanību, ka "šāda tipa atkritumu izvešanas pakalpojumiem iedzīvotājiem būtu jāorganizē ar pašvaldības starpniecību, kā arī pašiem jāiegulda savi finanšu resursi". Tieši pašvaldība ir pirmā instance, kurā iedzīvotāji var vērsties un ziņot par piegružotām teritorijām. Pašvaldībām ir jānodrošina sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas organizēšana savā administratīvajā teritorijā.

Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka "zemes īpašnieks, kura īpašumā tiek prettiesiski novietoti sadzīves, bīstamie un ražošanas atkritumi tam neparedzētā vietā, nodod tos atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai, sedz šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību no šo atkritumu radītāja. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz šis attiecīgo atkritumu radītājs".

Vainīgā atrašana – grūts process, taču sodi – augsti

"Izsekot vides piegružotājiem ir sarežģīti. Lielākoties par nelegālas atkritumu izgāztuves atrašanos privātā teritorijā cieš tieši zemes īpašnieks – fiziska, juridiska persona, valsts iestāde vai pašvaldība. Īpašniekam tiek uzdots rīkojums nodrošināt atkritumu savākšanu un teritorijas sakārtošanu, kas paredz finansiālu ieguldījumu," uzsver VVD pārstāve.

"Noteikt vainīgo ir praktiski neiespējami. Retos gadījumos iedzīvotājiem vai pašvaldības policijai izdevies fiksēt pārkāpuma izdarīšanas brīdi, automašīnu numurzīmes, vai kādu citu noderīgu informāciju izmeklēšanas procesa vajadzībām." Ņikitina norāda, ka "pavedieni" tiek meklēti pašos atkritumos – uzņēmumu dokumenti, prešu reģistrācijas numuri, citas norādes, kas varētu identificēt iespējamo nelegālo piesārņotāju.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa nosacījumiem, personas, kuras piegružo teritorijas, iespējams saukt pie atbildības pēc 58.panta "Vides piesārņošana un piegružošana" un 75.panta "Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana", paredzot sodu Fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas. Juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.