Sabiedriskā transporta biļetes cena Rīgā no 2015.gada ir eiro un piecpadsmit centi. Šo tarifu ir aprēķinājis uzņēmums ''Rīgas Satiksme'' (RS) un apstiprinājusi Rīgas dome. Taču ir viena iedzīvotāju grupa par kuras braucieniem maksā valsts, svētdien informē TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Kā norāda raidījums, pirmās un otrās grupas invalīdu braucienus sabiedriskajā transportā apmaksā valsts. Ar šo biļetes cenas pieaugumu augot arī valsts dotācija RS. Šogad par to būšot jāmaksā teju 6,8 miljoni eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā pērn. Šāda nauda valsts budžetā nebija paredzēta un trūkstošā daļa būšot jāprasa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, vēsta raidījums.
Valsts naudu pasažieru pārvadātājiem sadala uzņēmums Autotransporta direkcija. Lai gan normatīvie akti paredz, ka Autotransporta direkcijai ir jākontrolē kompensāciju izmantošanas lietderība, līdz ar to biļetes cenas pamatotība, tā nekādas pārbaudes RS neveic, un arī nevēloties veikt, informē "Nekā Personīga".
Raidījums norāda, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs neko nosodāmu RS rīcībā nesaskatot un stāstot, ka pārkāpumi biļešu cenu veidošanā nav pieļauti. Tādus neesot konstatējusi arī Valsts kontrole.
"Man nav uz doto brīdi informācijas, kas liktu man domāt, ka ir bijuši nelikumīgi darījumi. Ja tāda informācija parādīsies, tad man būs jārunā par citām lietām," raidījumam norādījis Ušakovs.
RS publiskas iepirkumu procedūras ir jārīko tikai tad, ja līguma summa pārsniedz 414 tūkstošus eiro precēm un pakalpojumiem, bet 5 miljonus būvniecībā, informē "Nekā Personīga". Tāpat raidījums norādījis, ka Ušakovam, kā RS kapitāla daļu turētājam, ir tiesības noteikt vieglāk kontrolējamu un pārskatāmu iepirkumu kārtību, likt publiskot visus iepirkumus.
"Man nav pamata vainot Rīgas satiksmes darbiniekus, ka viņi pilda likumu normas. Likuma normas, kuras nesen pieņēma Latvijas republikas Saeima," žurnālistiem pastāstījis Rīgas mērs.
"Nekā Personīga" norāda, ka naudas administrētājam - Autotransporta direkcijai - ministru kabineta noteikumos ir dotas pilnvaras pārbaudīt, vai valsts nauda izmantota lietderīgi un pamatoti. Tai ir tiesības iet uz uzņēmumu un pārbaudīt katru darījumu, katru izdevumu pozīciju. Taču tas neesot darīts, atklājis raidījums.
"Jāsaka, ka šie noteikumi atļauj mums to darīt, bet ir arī sabiedriska pakalpojuma transporta likums un deleģējuma līgums starp Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju, kas savukārt nosaka mūsu kompetenci. Un mūsu tiešā kompetence ir valsts dotācijas izlietojuma pārbaude tajos sektoros, kuros mēs tieši sadarbojamies. Šajā gadījumā tas ir pilsētu domes un esam veikusi pārbaudes pilsētu domēs, nevis pilsētu uzņēmumos," intervijā raidījumam norādījis Autotransporta direkcijas valdes loceklis Normunds Norvaišs, piebilstot, ka šobrīd nav paredzēts veikt pārbaudes RS.
Norvaišs skaidrojis, ka pārbaudi uzņēmumā varētu veikt, ja direkcija saņemtu Satiksmes ministra deleģējumu.
Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss raidījumam paudis uzskatu, ka biļetes cenā iekļauto izdevumu pārbaude ir jāveic un direkcijai nemaz nav nepieciešams īpašs pilnvarojums: "Gaidu no Autotransporta direkcijas precīzu, vai šo izmaksu pozīcijas, par kurām konkrēti valsts maksā, tās kategorijas - invalīdi, politiski represētie, par kurām mēs maksājam, lai tiešām nepārmaksājam. Tas ir pirmais ko es gaidu. Otrs - ja ir likumdošanas robi vai ir kaut kādi trūkumi likumdošanā, tad es gaidu priekšlikumus no Autotransporta direkcijas."
Kā norāda raidījums, Norvaišs gan neticot, ka pārbaude dos kādus rezultātus. Direkcijas rīcībā neesot līguma, kas noslēgts starp domi un RS, neesot tehnisko līdzekļu, lai pārbaudes veiktu. Tāpat viņš esot skeptisks par to, vai pārbaudāmās struktūras gribēs sadarboties.
Ja pārbaude notiks un tajā konstatēs, ka biļetes cenā ir iekļauti nepamatoti izdevumi, tad direkcijai ir tiesības neizmaksāt nepamatoto kompensācijas daļu, vēsta "Nekā Personīga".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
