Rietumu politiķi par drošības apdraudējumu Baltijā izsakās arvien skarbāk, secina eksperti  (22)

Kamēr Krievijas pierobežā - Narvā - notika bruņoto spēku parādes mēģinājums, Tallinā viesojies Lielbritānijas aizsardzības ministrs Deivids Hamonds, atkārtojot brīdinājumu, ka uzbrukums Baltijas valstīm ir gluži reāls, vēsta raidījums.

Par to izteicies arī bijušais NATO ģenerālsekretārs Anders Fogs Rasmusens, pašreizējais alianses vadītājs - Jens Stoltenbergs un nule arī - britu premjers Deivids Kamerons. "de facto" secina, ka Latvijas un Igaunijas amatpersonu paziņojumi savukārt kļuvuši piesardzīgāki.

Igauņu politologs, neatkarīgais analītiķis Ahto Lobjakas intervijā "de facto" atzinis, ka puses mainījušās vietām: "Mēs esam tādā kā ironiskā situācijā, kad nu jau tie ir Rietumu politiķi, kas sāk teikt to, ko Igaunijas valdība, Igaunijas prezidents teica pirms gada, diviem un vēl vairāk. Un toreiz tās neuztvēra nopietni. Bet tagad Lielbritānijas Aizsardzības ministrs saka, ka draudi ir lielāki par tiem, kurus Igaunijas vadība šobrīd gatava atzīt. Zināmā mērā puses ir samainījušās vietām. Ir tāda kā atskārsme šeit - Tallinā - un, zināmā mērā arī Igaunijā, ka gribētu nedaudz mazināt šo valdošo draudu sajūtu. Daļēji tādēļ, ka šis ir vēlēšanu laiks un ir bijis daudz saspīlējumu starp partijām. Premjerministra partija saka, ka, ja tiks ievēlēta  šobrīd lielākā opozīcijas partija, kas saņem daudz krievu balsu, tad tas radīs draudus Igaunijas drošībai."

Politologs raidījumam norādījis, ka retorikas maiņa tomēr nenozīmējot atkāpšanos. Vismaz Igaunijas gadījumā tas drīzāk liecinot par politiskās stabilitātes un sociālā līdzsvara meklējumiem. 

"Domāju, ka Igaunijas, tāpat kā Latvijas un Lietuvas iespējas, ir ierobežotas. Tādēļ ir šāda situācija, kad valdībai, kaut arī ļoti labi apzinās draudus un ļoti vēlētos sabiedroto iesaisti, jāsamierinās ar to, kas ir piedāvājumā. Savukārt piedāvājumā ir šie īpaši augstās reaģēšanas spēki, ko veido NATO. Taču to izveide vēl prasīs laiku. Turklāt arī tad, kad šie spēki būs, tas tāpat prasa laiku. Tādēļ tas, ko tagad var darīt valdība, ir teikt, ka tā ir pārliecības pilna par to, ka NATO līguma piektais paragrāfs strādās, sabiedrotie ieradīsies un viss būs kārtībā. Kamēr tepat uz vietas ir savi eksperti, ļoti respektēti eksperti, kas saka, - ja vien mums Igaunijā nav divas brigādes, kas lielāko daļu laika ir pilnā kaujas gatavībā, tad mums nav nekādu izredžu atsist Krievijas spēkus, ja tie nolemtu iebrukt vai noturēt tos, līdz kamēr ierastos NATO.  Mums nav šo divu, triju dienu, kuras nepieciešamas NATO, lai ierastos. Pat, ja viņi savu lēmumu pieņemtu tik ātri. Jo visām NATO valstīm būs jāpieņem lēmums valdības līmenī, tātad jānotiek arī parlamentārām debatēm un visam procesam. Tas nenotiek vienas nakts laikā," saka Lobjakas.

Krievijas nelikumīgi anektētajā Krimā, Simferopoles pilsētā dzimis Jevgens Cibuļenko, kurš ir starptautisko tiesību doktors, un par īpašiem nopelniem saņēmis Igaunijas pilsonību atzinis, ka sabiedrības sašķeltība rada draudus, ar kuriem nepieciešams cīnīties.

"Protams, tāda problēma ir. Skaidri jāsaprot, ka Igaunijā, bet paredzu, ka ļoti līdzīgi tas ir arī Latvijā, krievu sabiedrība ir ļoti dažāda. To nevar skatīt kā vienotu veselumu. Ir ļaudis, kas ir patiesi Igaunijas patrioti, vai Latvijas; ir ļaudis, kas ir neitrāli. Un ir arī tie - zināma margināla daļa, kas pilnībā atrodas Krievijas propagandas ietekmē un rada zināmus draudus. Te nedrīkst nenovērtēt Krievijas propagandas ietekmi, un visām mūsu valstīm jāstrādā, lai būtu alternatīvas informācijas kanāli šādiem ļaudīm, lai viņi varētu saņemt objektīvu informāciju par norisēm Ukrainā, Krievijā un vispār pasaulē," raidījumam norādījis Cibuļenko.

Arī Cibuļenko dzimtajā Ukrainā nebūtu iespējams nekas tāds, ja tā būtu NATO locekle. Tādēļ Baltijas valstis ir daudz izdevīgākā situācijā, taču jāatceras, ka pirmo triecienu būs jātur pašu nacionālajām armijām, savu viedokli raidījumam "de facto" atklājis Cibuļenko.