Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana: IZM nespēj atbildēt uz deputātu jautājumiem; aicinās augstākas amatpersonas  (8)

Proti, pirmdien deputāti sprieda par būvniecībā strādājošo izglītības līmeni, taču IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Laura Treimane spēja atbildēt vien par sevis pārstāvēto jomu, nevis, piemēram, obligātiem eksāmeniem eksaktajos priekšmetos vidusskolā.

Tas raisīja deputātu kritiku. "Mēs saucām IZM atbildēt par būvniecību, ir jāspēj atbildēt," sacīja komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL). "IZM pārstāvim nav tiesību runāt par vidusskolas izglītības sistēmu," secināja deputāts Artuss Kaimiņš (LRA). Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka valsts iestādes īsteno "birokrātisko futbolēšanu".

Kaimiņa pārmetumiem pievienojās arī deputāte Inguna Rībena (NA), vaicājot, kāpēc ministrijas sūta trešās, ceturtās kārtas ierēdņus, nevis atbildīgās amatpersonas.

Jānorāda, ka iepriekš deputātus nokaitināja arī Valsts kancelejas ierēdņu nespēja atbildēt. "Mēs esam turpat, kur ar Valsts kanceleju. Varbūt, lai nāk izglītības un zinātnes ministre, ņemot kaut vai desmit palīgus," sacīja Balodis. Tiesa gan, Rībena vērsa uzmanību uz to, ka izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile martā atradīsies komandējumos ārpus valsts.

Treimane piekrita, ka būtu jārunā par izglītības sistēmu kopumā, un tam, iespējams, esot jārīko kopēja sanāksme. Tāpat viņa norādīja, ka IZM sagatavos nepieciešamo informāciju, ja deputātiem būs konkrēti jautājumi.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktora Leonīda Pakrastiņa stāstītā, realizējot Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju 2013.-2020.gadam izglītības kvalitāte tikai samazināsies. Piemēram, neesot skaidrs, kā īstenot mērķi palielināt absolventu skaitu, ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī.

Valsts attieksme saistībā ar izglītību esot tāda pati, kā pret būvniecības normatīvo regulējumu pirms Zolitūdes traģēdijas. "Valsts it kā distancējas no kontroles un atbildības par to, kas notiek augstākajā izglītībā, aizbildinoties ar augstskolu autonomiju," uzsvēra Pakrastiņš.

RTU ieskatā būvspeciālistu sertifikācija ir nepieciešama, taču tas neesot galvenais kritērijs. "Arī Zolitūdes traģēdijā iesaistītajiem speciālistiem,  konstruktoriem sertifikāti ir bijuši," atgādināja Pakrastiņš. Iespējams, sertifikāti esot jāiesniedz atbilstoši speciālista pieredzei dažādu ēku grupā. Tāpat sertifikāciju iespējams nodot Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā.

Latvijas Arhitektūras Savienības sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa uzsvēra, ka sertificēšanas jaunā kārtība ir daudz labāka, nekā vecajā regulējumā, taču joprojām saglabājušies vairāki riski.

"Nenoliedzot to, ka sertificēšanas jaunā kārtība ir daudz labāka, joprojām pastāv vairāki riski, piemēram, nav paredzēta profesionālo organizāciju iesaiste profesiju reglamentācijā," viņa minēja. Neesot skaidrs, kā šādā gadījumā iespējams izdot profesijas ētikas kodeksu vai noteikt kvalitātes kritērijus.

Rožulapas ieskatā normatīvajos aktos būtu jāparedz deleģējums profesionālajām organizācijām.

Jau ziņots, ka līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.

Valsts policija pirmdien par aizdomās turētajiem atzina trīs Rīgas būvvaldes darbiniekus, kā arī vienu "Maxima" darbinieci. Iepriekš aizdomās turamie bija "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu, kā arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.