Jaunās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" atklāšāna - 21
Foto: F64

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanu.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka notiks ministru balsojums par koncepciju, valdība tomēr nolēma atbalstīt to bez balsošanas. Valdības protokollēmumā tiks pievienots punkts, dodot uzdevumu skaidrot sabiedrībai adopcijas jautājumus.

Lai sniegtu lielāku atbalstu potenciālajiem vecākiem bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs devies neapmaksātā atvaļinājumā, LM koncepcijā piedāvā no 2016.gada palielināt šajā laikā izmaksājamo pabalstu par bērna aprūpi. Proti, to paredzēts pielīdzināt bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanas pabalstam jeb noteikt 171 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 49,80 eiro vietā.

Savukārt no 2017.gada atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi vietā sociāli apdrošinātām personām, ja aprūpējams bērns līdz astoņu gadu vecumam, LM piedāvā izmaksāt pabalstu 70% apmērā no adoptētāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, vienlaikus pārtraucot uzturnaudas izmaksu. Neapdrošinātiem šī summa ir 171 eiro.

Tāpat LM rosina bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā par potenciālo adoptētāju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī dubultot summu, no kādas iemaksas tiek veiktas. Šīs izmaiņas paredzēts veikt 2016.gadā.

No nākamā gada tiek piedāvāts sākt arī obligātas visu potenciālo adoptētāju apmācības, lai sniegtu zināšanas par adopcijas procesu kopumā un turpmāko bērna audzināšanu ģimenē.

Pēdējais priekšlikums attiecībā uz adopciju paredz, sākot ar 2016.gadu, noteikt, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam adoptētājam tiek apmaksāts desmit dienu atvaļinājums.

Savukārt attiecībā uz ārpusģimenes aprūpes sistēmu tiek rosināts no 2016.gada palielināt pabalstu aizbildnim un audžuģimenei par bērna uzturēšanu, nosakot, ka tas mēnesī nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Par bērnu līdz septiņu gadu vecumam pabalsts sasniegtu 180 eiro mēnesī, bet par vecāku bērnu - 216 eiro mēnesī. Savukārt, sākot ar 2017.gadu, LM piedāvā šo pabalstu dubultot. Pabalsta apjomu paredzēts palielināt pakāpeniski līdz 2018.gadam.

No 2018.gada LM plāno pārtraukt atlīdzību izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

No 2019.gada plānots pārskatīt arī atlīdzības apmēru audžuģimenei par pienākumu pildīšanu, tomēr koncepcijā nav minēts, vai to plānots samazināt vai palielināt. Līdz tam, proti, no 2017.gada, paredzēts izveidot jaunu audžuģimeņu veidu - profesionālās audžuģimenes, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, nodrošinātu viņam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene.

Bez minētajām izmaiņām LM piedāvā visām audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināt psiholoģisko atbalstu. Koncepcijā gan nav minēts, no kura gada to plānots ieviest.

Vienlaikus paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai un līdz 2017.gada 30.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem turpmākai finansēšanas kārtībai bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai, kā arī izvērtēt pašreizējo tiesisko regulējumu uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par labu aizbildnim un, ja nepieciešams, līdz 2016.gada 30.septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Plānā uzsvērts, ka risinājumu ieviešana plānota pakāpeniski, ievērojot budžeta ierobežotās iespējas. LM aprēķinājusi, ka adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai 2016.gadā nepieciešami papildu 4 734 miljoni eiro, bet 2017.gadā - 5 160 miljoni eiro. Savukārt 2018.gadā vajadzīgi papildu 10 627 860 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 12 618 978 eiro.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) valdības sēdē atzina, ka Tieslietu ministrija un LM, iespējams, sabiedrībai pārāk maz skaidrojušas koncepcijas nozīmi. "Tāpēc ir šādas sekas, un tā būs mācība nākotnē. Sabiedrību vairāk vajadzētu izglītot un informēt par adopciju nacionālā līmenī, lai iedrošinātu un ieinteresētu cilvēkus adoptēt bērnus. Un te resursus nevajadzētu taupīt," sacīja Rasnačs.

Tam piekrita arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), uzsverot, ka pie šī jautājuma tiks strādāts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!