Matīss pieprasa skaidrojumus no pašvaldībām par braukšanas maksu veidošanu pilsētās  (19)

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, satiksmes ministrs Matīss uzdeva ATD savas kompetences ietvaros veikt pārbaudes un vērsties pie republikas pilsētu pašvaldībām ar lūgumu sniegt skaidrojumu par pilsētu sabiedriskā transporta braukšanas maksas veidošanos, kā arī izvērtēt noteiktās braukšanas maksas pamatotību.

"Atsevišķas pašvaldības piemēro plašu atlaižu politiku, kas savukārt prasa papildus dotācijas un palielina tarifus pārējiem pasažieriem, tāpēc nepieciešams izvērtēt vai pamattarifs atbilst reālajām izmaksām pasažieru pārvadāšanai un piemērotās atlaides tiek segtas no pašvaldību dotācijas nevis valsts budžeta līdzekļiem cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvadājumiem," atzina Matīss.

Satiksmes ministrs uzdeva ATD sagatavot priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai turpmāk varētu precīzāk kontrolēt un uzraudzīt arī valsts budžeta līdzekļu izlietojumu republikas pilsētu sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

Valsts, atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, republikas pilsētu sabiedriskā transporta dotēšanā piedalās, kompensējot zaudējumus, kas radušies pārvadājot pasažierus ar valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un zaudējumus, kas radušies pilsētu maršrutos, kas šķērso pilsētu administratīvo teritoriju robežas vairāk nekā 30% no maršruta kopējā garuma.

Gadījumos, kad republikas pilsētu pašvaldības pieņem lēmumus par braukšanas maksas paaugstināšanu un kad saglabājas pakalpojumu pieprasījuma intensitātes līmenis, pieaug arī no valsts budžeta kompensējamo izdevumu apjoms.

Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, sabiedriskā transporta pakalpojumus valstī pasūta republikas pilsētu domes, kuru uzdevums ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklu pilsētas nozīmes maršrutos.

Jau vēstīts, ka šogad valstij "Rīgas satiksmei" būšot jāmaksā teju 6,8 miljoni eiro dotācijas, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn, kad sabiedriskā transporta cenas Rīgā bija lētākas. Šāda nauda valsts budžetā nebija paredzēta un trūkstošā daļa būšot jāprasa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.