Esošā sistēma būvniecībā nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji - rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties, liecina Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas prezidija pirmie secinājumi.
Saskaņā ar secinājumiem, par kuriem komisijas deputāti gan vēl nav balsojuši, būvniecības normatīvajos aktos nav noteikta solidāra atbildība starp būvprojekta autoru un būvprojekta ekspertu.
"Esošā prakse liecina, ka, sabrūkot ēkai, nav neviena, kas būtu par to atbildīgs. Rezultātā var novērot bezatbildīgu juridisko labirintu futbolu, kas grauj uzticību valsts pārvaldei un varai kopumā. Sistēma nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji - rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties," secina prezidijs.
Turklāt līdz Zolitūdes traģēdijas brīdim valstī nepastāvēja normatīvs akts, kurā būtu iekļauts likumisks pienākums tērauda būvkonstrukcijas projektēt pēc noteikta valsts izdota likuma vai noteikuma. Plašas interpretācijas iespējas esot radījušas riskus, kas, iespējams, noveda pie Zolitūdes traģēdijas.
Secinājumos skaidrots, ka Valsts būvinspekcija tika bezatbildīgi likvidēta 2009.gada valsts budžeta konsolidācijas apstākļos, kā rezultātā uzraudzība un kontrole kopumā būvniecības jomā tika būtiski samazināta. "Atbildības pārlikšana uz pašvaldību pleciem nebija pārdomāta un pārraudzīta no Ekonomikas ministrijas puses," norāda komisijas vadība, piebilstot - valsts uzraudzības vājināšanās radīja visatļautības un bezatbildības gaisotni, kas agrāk vai vēlāk būtu novedusi līdz "asiņainai traģēdijai".
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas prezidija ieskatā, esošais Būvniecības likums ir jāpilnveido. "Tas nepieciešams, lai tiktu novērsta tiesību normu pārklāšanās un novecojušas normas tiktu aizstātas ar citām Eiropas un starptautiskajai praksei atbilstošām normām," minēts secinājumos.
"Ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā, nespēj un nespēs garantēt sabiedrībai, ka ēkas un būves ir drošas, jo atbildīgās iestādes nepārbauda, vai iesniegtie aprēķini slodzēm ir sastādīti pareizi un aprēķinam iekļautie dati ir iekļauti pareizi," uzsver prezidijs. Tādējādi esot pierādījies, ka tradicionālā pieeja, kad katrai pašvaldībai ir savs būvniecības kontroles departaments un sava individuālā pieeja jautājumu risināšanā, nedarbojas, jo nepastāv vienotas kontroles procedūras.
Tāpat valsts līmenī netiek risināts jautājums par būvizstrādājumu kvalitātes kontroli. "Lai arī būvizstrādājumu kontrole tiek deleģēta Patērētāju tiesību aizsardzības centram, tomēr praksē kontrole notiek izvēles kārtībā vai, reaģējot uz jau esošu problēmu, tas ir sekām," min komisijas vadība.
Pēc tās teiktā, būvniecības kontrole valstī nav pietiekami noregulēta: "Faktiski tā ir deklaratīva, jo pēc spēkā esošās normatīvās bāzes, pašvaldību būvvaldes veic vien formālu un pēc būtības tikai dokumentāru kontroli".
Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā, tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijai, pabeidzot savu darbu, Saeimai ir jāiesniedz gala ziņojums, kurā jāatspoguļo parlamentārās izmeklēšanas gaitā konstatētie fakti, kā arī jāsniedz to novērtējums un secinājumi. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri nepiekrīt galaziņojumam vai kādam no secinājumiem var rakstveidā pievienot galaziņojumam savas atsevišķās domas.
Līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.
Valsts policija marta sākumā par aizdomās turētajiem atzina trīs Rīgas būvvaldes darbiniekus, kā arī vienu "Maxima" darbinieci. Iepriekš aizdomās turamie bija "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu, kā arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
