Pašvaldību pārstāvji Saeimā atspēko VK kritiku par nelikumīgiem pabalstiem  (5)

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka tikšanās mērķis ir uzklausīt, kas sociālajiem darbiniekiem traucē strādāt kvalitatīvi, lai nebūtu tādu kļūdu, par kurām atsevišķos gadījumos ir jābrīnās, tostarp par pabalsta piešķiršanu sievietei ar īpašumiem Jūrmalā un cilvēkiem ar uzņēmumu akcijām. Revīzija desmit pašvaldībās apliecināja, ka 124 tūkstoši eiro izmantoti prettiesiski, par kļūdu rašanās iemesliem VK pārstāvji minēja, ka pašvaldības nelieto pieejamās datubāzes.

Uz sēdi nebija ieradies neviens pārstāvis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Deputāti par to pauda kritiku.

Siguldas novada mēra vietnieks Jānis Zilvers saistībā ar gadījumu par pabalstiem sievietei, kurai atklājās īpašumi Jūrmalā, sacīja, ka domei nav šādas informācijas. "Mēs nezinām šo personu, neesam identificējuši, mums nav šādu datu no Zemesgrāmatas. Mums šāds gadījums nav konstatēts," viņš uzsvēra.

Vairāki pašvaldību pārstāvji norādīja uz grūtībām iegūt informāciju.

Daugavpils pilsētas priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe norādīja uz Labklājības ministrijas datubāzi, kuru izmanto sociālie darbinieki, un tās savietojamību ar citām informācijas datubāzēm. Pašvaldībām pašām jāuztur programmas, kas, viņaprāt, neesot pareizi. "Neliksim tikai atbildību uz pašvaldībām, meklēsim vārdus uzvārdus Rīgas galā," viņš teica. Viņš uzskata, ka valstij pašai jāuztur svarīgas programmas un jādod tiesības pašvaldībai pieslēgties pie sistēmas un bez maksas saņemt informāciju.

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs norādīja, ka sociālajiem darbiniekiem normatīvi ir jāpilda burtiski, taču "nevar pazust tulkojumā pats sociālā dienesta klients". Pašvaldībā ir 36 sociālie darbinieki. "Būs jāpapildina sociālo darbinieku loks, jo pamatdarbs ir sociālā apsekošana, nevis jāgaida, kamēr iedzīvotājs pats atnāk pēc palīdzības, situācija ir jājūt," viņš uzskata. Viņš aicināja deputātus domāt par to, lai valsts atkal kompensētu daļu no GMI, lai šo naudu varētu izmantot ekonomiskās darbības veicināšanai.

Kandavas novada mēra vietnieks Alfrēds Ķieģelis atzina, ka kļūdas ir jālabo, bet "nekļūdās tikai tas, kas neko nedara". Viņš norādīja, ka pašvaldības saistošos noteikumus par dažādiem pabalstiem ir akceptējusi VARAM. Viņš arī norādīja, ka pašvaldība nevar iegūt bankas kontu datus, lai izvērtētu iedzīvotāja ienākumus.

Savukārt Kandavas domes sociālā dienesta pārstāvis Ints Leitarts teica, ka kļūdains klientu apraksts sniegts laika trūkuma dēļ. "15 minūtes reizēm strādājam ar klientu, bet stundu ar dokumentiem," viņš sacīja. Viņš informēja, ka tikai vienā gadījumā atklāts, ka cilvēks ir krāpies un nelikumīgi saņēmis pabalstu, kuru viņam likts atmaksāt. Taču "par pārējiem sniegsim atzinumu, ka nevaram prasīt, jo cietīs bērni".

Atspēkojot VK pārmetumus, Kuldīgas novada pārstāve Maruta Jautaiķe pastāstīja, ka sociālie darbinieki nav zinājuši, ka daudzi klienti ir kapitāldaļu turētāji, viņiem pieder SIA, taču šo cilvēku dzīvesveids nekādā gadījumā par to neliecināja. "Arī pajas, kas kādreiz tika izdalītas, bet šobrīd līdz galam šie jautājumi nav nokārtoti, un Uzņēmumu reģistrā pierādās šie dati," viņa minēja. Savukārt, lai pārliecinātos, ka cilvēkam pieder traktors vai kāds cits spēkrats, par izziņu jāmaksā un tā jāgaida mēnesi.

Saeimas komisijas nolēma uzdot Labklājības ministrijai līdz 31.decembrim izstrādāt metodiskos materiālus, kā arī aicināt LM sadarbībā ar VK organizēt seminārus sociālo dienestu darbiniekiem, bet VARAM pievērst īpašu uzmanību pašvaldību saistošajiem noteikumiem sociālās palīdzības sniegšanai.