Valdībā ir džentlmeniska vienošanās, ka Nacionālās apvienības (NA) ministri 16.martā nepiedalīsies gājienā pie Brīvības pieminekļa, bet dosies uz piemiņas pasākumiem Lestenes Brāļu kapos, žurnālistiem trešdien pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdes teica tās vadītāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
NDK priekšsēdētāja arī atzina, ka pēc NA lūguma, veidojot valdību, koalīcijas līgumā netika ietverta vienošanās par nepiedalīšanos 16.marta pasākumos.
Āboltiņa norādīja, ka NDK sēdē kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp ar Drošības policijas vadītāju Normundu Mežvietu, tika pārrunātas potenciālās provokācijas 16.martā, un iestāžu gatavība tās novērst.
"Secinājām, ka mūsu tiesībsargājošās iestādes veic ļoti rūpīgu darbu, tostarp analizējot potenciālās provokācijas, dažādus scenārijus un sadarbojoties ar kolēģiem ārvalstīs. Esmu pārliecināta par viņu [tiesībsargājošo iestāžu] profesionalitāti un spējām novērst jebkuras provokācijas," paziņoja NDK vadītāja.
Komentējot ar 16.martu saistītos apstākļus esošā starptautiskā saspīlējuma kontekstā, Āboltiņa atzina, ka šogad "situācija ir nopietnāka".
"Šī situācija lielā mērā ir atkarīga arī no ārējiem apstākļiem. Katru gadu mēs runājam par Latvijas starptautisko tēlu, bet šobrīd blakus norisinās karš. Tāpat Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, līdz ar to mums automātiski tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un jebkura provokācija var tikt daudz plašāk atspoguļota," uzsvēra NDK priekšsēdētāja.
Taujāta par problēmām, ko varētu radīt Saeimas deputātu piedalīšanās 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa, Āboltiņa norādīja, ka "jebkurš atbildīgs politiķis ir aicinājis atturēties no provokācijām".
"Protams, NA piedalīšanās 16.marta pasākumos viņiem ir programmatisks jautājums. Es domāju, ka jebkurš atbildīgs politiķis ir aicinājis atturēties no provokācijām," viņa atbildēja.
"Dažkārt partiju intereses tiek stādītas augstāk par valsts vai valsts drošības interesēm un šobrīd tas tiek ļoti skaidri demonstrēts. Es ceru, ka NA saprot to, kā politiķu piedalīšanās to ietekmē, un kādas var būt tālākās sekas," pauda Āboltiņa.
Jau vēstīts, ka pērn amatu zaudēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA), jo viņš pretēji valdības kopējai nostājai devās pie Brīvības pieminekļa 16.martā. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) nesen publiski teica, ka leģionāru piemiņas dienā plāno doties uz Lestenes Brāļu kapiem, kā arī pēc darba laika nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka par 16.martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa - šī nav oficiāla piemiņas diena. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī.
1944.gada 16.martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija "Daugavas Vanagi" 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā "Par svētku un atceres dienām" 16. marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.
Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kuri bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti, uzsvērusi Latvijas ĀM.
Rīgas centrā 16.martā vairākas organizācijas ir pieteikušas pasākumus, kurus Rīgas dome ir saskaņojusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
