Baltijas valstīm, Ukrainai, Moldovai un Gruzijai jāsper soļi, lai ieviestu ilgtspējīgu mediju caurlūkojamības mehānismu, pieprasot mediju īpašnieku atklāšanu līdz galīgā labuma guvēja līmenim, tas norādīts starptautisku ekspertu izstrādātajās rekomendācijās informatīvās telpas drošības nostiprināšanai.
"Īpašnieku atklāšanas prasību īstenošanu jāuzrauga neatkarīgai institūcijai, kuras rīcībā ir pietiekami resursi, lai to nodrošinātu. Mediju īpašnieku caurlūkojamības prasībām ir jābūt savstarpēji saskaņotām, lai iegūtā informācija būtu salīdzināma dažādās valstīs. Tādējādi varētu rast priekšstatu par mediju īpašniekiem Eiropas mērogā un to ietekmi uz mediju vidi," norādīts ekspertu izstrādātajās rekomendācijās.
Tāpat eksperti skaidro, ka Krievijas mediju vides represīvā daba likusi apklust daudziem neatkarīgiem žurnālistiem. Viņi uzskata, ka būtu jāatbalsta žurnālistu pūliņi radīt jaunus interneta izdevumus ārpus Krievijas. Tāpat reģiona valstīm ir jāīsteno politika Krievijas liberālo mediju piesaistīšanai un pateicīgas vides radīšanai to izaugsmei, piemēram, caur atvieglotu vīzu procedūru, juridisku palīdzību, profesionālo kontaktu veicināšanu.
Par piemēru eksperti min bijušos "lenta.ru" žurnālistus, kuri nodibinājuši ziņu portālus "meduza.io" un "spektr.lv", kuru pūliņi tiek vērsti uz alternatīvu viedokļu piedāvāšanu patērētājam Krievijā.
Attiecībā uz mediju pašregulāciju rekomendācijās norādīts, ka interneta ietekme uz tradicionālajiem medijiem, īpaši radot izaicinājumu ilgstoši pastāvējušiem biznesa modeļiem, ir novedusi pie profesionālo un ētikas standartu vājināšanās žurnālistikā. Turklāt eksperti uzsver, ka žurnālistikas standartu noteikšanu un to ievērošanu nevar panākt neviens cits kā tikai paši žurnālisti.
Jau ziņots, ka šodien viesnīcā "Hotel Bergs" tiek prezentētas rekomendācijas, kas sniedz vispārēju pārskatu par Baltijas valstu, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas informatīvās telpas apdraudējumiem, kā arī virkni konkrētu rīcības piedāvājumu, kā stiprināt mediju vidi un attīstīt efektīvāku reģionālo sadarbību Krievijas radītās informatīvās telpas draudu mazināšanai.
Politikas rekomendāciju autori ir vairāk nekā 20 drošības, valsts pārvaldes, mediju un starptautisko attiecību eksperti no Baltijas valstīm, Gruzijas, Krievijas, Moldovas, Polijas un Ukrainas, kas gan kopīgu diskusiju gaitā, gan arī ar individuāliem priekšlikumiem ir likuši pamatus dokumenta saturam.
Rekomendāciju sagatavošanas procesa atbalstītāji un partneri ir Brīvības un solidaritātes fonds, Eiropas progresīvo studiju fonds, Latvijas Ārpolitikas institūts, Latvijas Transatlantiskā organizācija, Meierovica biedrība un Polijas vēstniecība Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
