Agresīvā informācijas plūsma ir vērsta uz Rietumvalstu pamatvērtību apšaubīšanu, šodien Rīgā notikušajā pasākumā par Latvijas informatīvās telpas drošības nostiprināšanu sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts.
Viņš klātesošos informēja, ka agresīvā informācijas plūsma nav unikāla un tā nenāk tikai no Krievijas, par piemēru minot "Islāma valsts" vēstījumus.
"Tie ir pretstati mūsdienu Rietumu kultūras vērtībām. Šie uzbrukumi mūsu pamatiem nav Krievijas vēstījumos, tie ir daudz plašāki. Principā runa ir par mūsu pamatvērtību apšaubīšanu, lai tās drupinātu," uzskata Sārts. Viņš arī norādīja, ka agresīvā informācijas plūsma tiek vērsta uz to, ka atsevišķas Rietumvalstis, tostarp Latvija, ir vājas un caurkritušas.
"Skatoties no nacionālās drošības perspektīvas, jebkura rīcība ir daudz veiksmīgāka situācijā, kad tas, pret kuru vērš šo rīcību, vairs nav spējīgs pretoties. Tas ir viens no tiem mērķiem, ko mēģina panākt ar šo agresīvo informācijas plūsmu," sacīja AM valsts sekretārs, atzīstot, ka ir vesela virkne dimensiju, kas ietekmē sabiedrības apziņas stāvokli.
Par vienu no piemēriem viņš minēja sociālo mediju vidi, kas ir "piedevusi jaunu dimensiju visai informācijas telpai".
"Tā sauktie troļļi ir tikai viena no dimensijām, ir arī vairāki citi fenomeni. Mēs zinām šo fenomenu pastāvēšanu, taču neesam izmērījuši to efektus. Tāpat būtiska ir nevalstiskā vide. Šeit es varu atsaukties uz NATO ekselences pētījumu par konfliktu Ukrainā, kur redzama saspēle starp dažādiem sektoriem, lai radītu vēstījumu, kuru aiznestu līdz tām auditorijām, uz kurām vēstījumi tiek mērķēti," sacīja Sārts, aicinot stiprināt mediju brīvību, plurālismu, kā arī gatavību klausīties citu viedokļos.
"Mums ir jāsaprot, ilgtermiņā tas ir stiprais pamats, uz kura mēs varam atsperties," viņš rezumēja.
Komentāru rakstīšana nav veiksmīgākais veids, lai ietekmētu sabiedrisko domu, sacīja interneta portāla "Delfi.lv" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
"Ņemot vērā pēdējos draudīgos notikumus Krievijā, preses brīvības ziņā tādā vai citādā formā uz Latviju fiziski vai virtuāli sāk migrēt cilvēki, kuri nespēj tur uz vietas nodarboties ar žurnālistiku pēc tādiem standartiem, kādiem viņi gribētu," klātesošajiem norādīja Bērziņš, atzīstot, ka ir saņēmis lielu interesi par darba iespējām.
"Mēs centāmies palīdzēt, piesaistot Krievijas žurnālistus viena vai divu materiālu sagatavošanai, bet tas interesantākais projekts ir "spektr.lv", kas ir portāls, kuru mēs palīdzējām tehniski izveidot. Pusgada laikā šajā lapā ir paviesojušies apmēram 2,5 miljoni lietotāju, no tiem 34% ir Krievijas auditorija, 10% - Ukrainas, bet pārējie ir mūsu krievi vai interesenti no eksotiskākām zemēm," sacīja Bērziņš, piebilstot, ka tas ir labs piemērs, kā varēja palīdzēt atbalstīt alternatīvo domu Krievijas un Latvijas publikai.
Savukārt, runājot par tā saukto troļļu fenomenu Latvijas medijos, Bērziņš norādīja, ka portālā "Delfi.lv" tikai aptuveni 5-7% no visiem apmeklētājiem "klikšķina uz komentāru lapām".
"Izmantojot gadījumu, es nododu sveicienu visiem Federālā drošības dienesta cilvēkiem un vēlreiz paskaidroju -, ja jūs ar šo meklējat veidu, lai veidotu mūsu sabiedrisko domu, tad jūs neesat izvēlējušies to populārāko kanālu. Lai jums tur veicas," viņš sacīja. "Bet, protams, mums tā problēma ir, un mums ar to kaut kas jādara. Mēs skaidri redzam pēc tā, kā tiek veidotas neloģiskas iesaukas. Notiek sērijveida uzliesmojumi. Tā ir organizēta lieta. Mums ir jāsaprot, ka tas nav mīts, tā ir kontrolēta "troļļošana"," apgalvoja Bērziņš.
Viņš arī norādīja, ka atsevišķā portāla sadaļā komentārus var rakstīt tikai reģistrēti lietotāji, un pauda pārliecību, ka tas ir diplomātisks veids, lai, vienlaikus neierobežojot izteiksmes brīvību, "troļļiem" padarītu sarežģītāku iespēju paust savus viedokļus, jo viņiem ir jāveido viltus profili.
"Viņi dažreiz pat izgāžas, izdomājot šķietami latviskus vārdus un uzvārdus," sacīja Bērziņš.
Jau ziņots, ka šodien viesnīcā "Hotel Bergs" tiek prezentētas rekomendācijas, kas sniedz vispārēju pārskatu par Baltijas valstu, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas informatīvās telpas apdraudējumiem, kā arī virkni konkrētu rīcības piedāvājumu, kā stiprināt mediju vidi un attīstīt efektīvāku reģionālo sadarbību Krievijas radītās informatīvās telpas draudu mazināšanai.
Politikas rekomendāciju autori ir vairāk nekā 20 drošības, valsts pārvaldes, mediju un starptautisko attiecību eksperti no Baltijas valstīm, Gruzijas, Krievijas, Moldovas, Polijas un Ukrainas, kas gan kopīgu diskusiju gaitā, gan arī ar individuāliem priekšlikumiem ir likuši pamatus dokumenta saturam.
Rekomendāciju sagatavošanas procesa atbalstītāji un partneri ir Brīvības un solidaritātes fonds, Eiropas progresīvo studiju fonds, Latvijas Ārpolitikas institūts, Latvijas Transatlantiskā organizācija, Meierovica biedrība un Polijas vēstniecība Latvijā.
Jau ziņots, ka šodien viesnīcā "Hotel Bergs" tiek prezentētas rekomendācijas, kas sniedz vispārēju pārskatu par Baltijas valstu, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas informatīvās telpas apdraudējumiem, kā arī virkni konkrētu rīcības piedāvājumu, kā stiprināt mediju vidi un attīstīt efektīvāku reģionālo sadarbību Krievijas radītās informatīvās telpas draudu mazināšanai.
Politikas rekomendāciju autori ir vairāk nekā 20 drošības, valsts pārvaldes, mediju un starptautisko attiecību eksperti no Baltijas valstīm, Gruzijas, Krievijas, Moldovas, Polijas un Ukrainas, kas gan kopīgu diskusiju gaitā, gan arī ar individuāliem priekšlikumiem ir likuši pamatus dokumenta saturam.
Rekomendāciju sagatavošanas procesa atbalstītāji un partneri ir Brīvības un solidaritātes fonds, Eiropas progresīvo studiju fonds, Latvijas Ārpolitikas institūts, Latvijas Transatlantiskā organizācija, Meierovica biedrība un Polijas vēstniecība Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
