Ķīnas vēstnieks Latvijā Jans Guocjans paudis neapmierinātību ar Saeimas deputātu grupas lēmumu tikties ar Tibetas trimdas valdības ārlietu ministri Diki Čojangu.
Vēstnieka iebildumus vēl pirms plānotās tikšanās uzklausījis Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V). Vēstnieks norādījis, ka Saeimā izveidotās deputātu grupas Tibetas atbalstam tikšanos ar Čojangu Ķīnas valdība vērtēs negatīvi.
Pēc tam Kalniņš vērsies pie minētās deputātu grupas pārstāvjiem un "Latvijas interešu vārdā" viņus mudināja netikties ar Čojangu Saeimas telpās. Neskatoties uz šo aicinājumu, tikšanās Saeimas telpās tomēr esot notikusi.
Kalniņš skaidroja, ka viņam ir visa cieņa pret tiem, kas grib aizstāvēt Tibetu, taču politiķis par prioritāru uzskata Latvijas un tās iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu.
Viņš uzsvēra, ka arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Ķīna ir ES stratēģiskā partnera statusā. Tie, kas vēlas atbalstīt cilvēktiesības Tibetā, varot to darīt vairākos viedos, taču to nevajag darīt amatpersonām, ja "negribam samaitāt attiecības ar Ķīnu". Kalniņš gan pieļāva, ka tikšanās varēja notikt, ja tā būtu rīkota citur - ne Saeimā. Skaidrojot attiecību ar Ķīnu nozīmīgumu, politiķis vērsa uzmanību, ka tirdzniecības apjoms ar Ķīnu ir dubultojies un Latvijas piensaimniekiem šajā jomā ir gaidāms izdevīgs pavērsiens, kad ir aizslēgts Krievijas tirgus.
Kalniņš publiski tikšanos ar Tibetas trimdas valdības pārstāvi pielīdzinājis sarunai ar ''Doņeckas tautas republikas'' pārstāvi. Viņš trešdien skaidroja, ka ar šiem vārdiem bija domājis raksturot to, kā Ķīna uztver šo gadījumu. Politiķis atvainojas par to, ka izmantojis attiecīgo salīdzinājumu, un atzīst, ka tas bija pilnīgi nevietā. Komisijas priekšsēdētāja mērķis bija dramatizēt Ķīnas valdības redzējumu, taču viņš "pilnībā piekrīt, ka šie gadījumi nav salīdzināmi". Par šiem izteikumiem atsevišķi deputāti esot uzrakstījuši iesniegumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, norādīja Kalniņš. Viņa rīcībā gan nav informācijas, kas tieši iesniegumā tiek lūgts. Taču mēģinājums tikties ar Tibetas trimdas pārstāvjiem Saeimas telpās ir diplomātiska provokācija, kas var nopietni sabojāt attiecības ar Ķīnu, uzskata Kalniņš.
Biedrības "Latvija Tibetai" vadītājs, Saeimā izveidotās Tibetas atbalsta grupas deputāta Mārtiņa Šica (LRA) palīgs Jānis Mārtiņš Skuja jau 10.martā norādīja, ka no Kalniņa tiek gaidīta atvainošanās. Viņš pauda ka Kalniņa "apzinātie meli, ka Tibetas trimdas valdība vēloties, lai Tibeta atdalītos no Ķīnas un ir salīdzināma ar Doņeckas separātistu līderiem", ir Ķīnas propagandas izcils paraugs.
Skuja skaidroja, ka Čojanga viesojās Latvijā, lai runātu par cilvēktiesībām Ķīnā un par "Vidusceļa pieeju" jeb risinājumu Tibetas autonomijai Ķīnas sastāvā. "Vidusceļa programma" ir izveidota, pamatojoties uz Ķīnas konstitūciju, un tās pamatā ir runa par Tibetas kultūras, valodas, reliģijas autonomiju un tiesībām pārvaldīt savas dabas resursus Ķīnas sastāvā. Pēc "Vidusceļa programmas" īstenošanas Tibetas trimdas valdība atkāpjas un beidz eksistēt, pavēstīja biedrības vadītājs.
Norādot uz Kalniņa aicinājumiem netikties ar Tibetas trimdas ministri, Skuja retoriski vaicā: "Nezinu, vai Kalniņš pilda Ķīnas vēstniecības melno darbu vai tas ir viņa izslavētais politkorektums, reālpolitika vai varbūt arī apmaksāts lobisms?" Savukārt Kalniņš norāda, ka tā ir normāla diplomātiskā prakse, ka Ķīnas vēstnieks viņam zvanīja, lai paustu savas valsts pozīciju. Komisijas priekšsēdētājs aizstāv savu rīcību, aicinot Saeimā nerīkot šo tikšanos parlamenta telpās, jo tādējādi politiķis esot rīkojies Latvijas interesēs saglabāt labas attiecības ar Ķīnu.
Kalniņš piebilda, ka nepiekrīt Tibetas salīdzinājumam ar Latvijas situāciju 90.gados, jo Latvijai bija starptautisks statuss kā valstij, kas bija okupēta. Savukārt nav nevienas valsts, kas atzīst, ka Tibetas trimdas valdība atzīst Tibetu. Kalniņš uzsver, ka gan viņš, gan citas amatpersonas vizīšu laikā Ķīnā ar tās amatpersonām pārrunā Tibetas cilvēktiesību jautājumus.