Parlamentārās demokrātijas iekārtā faktiski ir reprezentatīvs prezidents, kura loma ir atkarīga no viņa spējas un gribas formulēt viedokli par būtiskiem jautājumiem, tā intervijā žurnālam "Ir" sacījis iespējamais Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits, kuru uzrunājusi Nacionālā apvienība un neformāli arī citu partiju pārstāvji.
Intervijā Levits atzinis, ka "prezidenta institūcija Latvijas valsts interesēs ir jāizmanto mērķtiecīgāk un aktīvāk".
"Mūsu parlamentārās demokrātijas iekārtā faktiski ir reprezentatīvs prezidents, kura loma ir atkarīga no viņa spējas un gribas formulēt viedokli par būtiskiem jautājumiem. Tas ir tikai viens viedoklis, bet tāpēc, ka tas ir prezidenta viedoklis, ir labāk sadzirdams," savu viedokli paudis iespējamasi Valsts prezidenta amata kandidāts. Viņš skaidrojis, ka "prezidentam jābūt spējīgam formulēt šādu viedokli un ar to reprezentēt Latviju", jo tādējādi valsts intereses pēc iespējas tiktu ņemtas vērā.
Kā labu piemēru Levits min bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, norādot, ka viņa spējusi ļoti labi paust viedokli valsts interesēs.
Savukārt kā otru Valsts prezidenta uzdevumu Levits norāda spēju formulēt saprātīgu viedokli par būtiskiem Latvijas iekšpolitiskiem jautājumiem. Intervijā žurnālam "Ir" Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis sacījis, ka tādējādi "nevis ar formālo varu, bet tikai ar savu intelektuālo pienesumu [Valsts prezidents – "Delfi" red.] dotu artavu problēmu risinājumam".
Runājot par prezidenta izvēles procedūru, Levits norāda, ka procedūra esot demokrātiska, jo nav profesionālu kritēriju. Tādējādi būtībā par prezidentu var kļūt katrs pilsonis. "Politiskā amata kritērijs ir tas, ka tu esi valsts lojāls pilsonis," atbildot uz jautājumu par procedūru, rezumējis potenciālais amata kandidāts.
Vienlaikus viņš atzinis, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai būtu jābūt atklātai. "Politiskie amati ir politiskās gribas izpausme, un politiskās gribas izpausme nevar būt slepena. Tas neiet kopā. Valsts prezidentam ir jāzina un tautai ir jāzina, par kādiem kandidātiem katra partija un deputāts ir balsojis. Slēgtais balsojums nav loģisks, tāpat kā nevar slepeni balsot, piemēram, par Ministru prezidentu," savu pozīciju žurnālam "Ir" skaidrojis Levits.