Līdz ar jaunā pedagogu samaksas modeļa ieviešanu mazajās skolās bibliotekāra loma plānota niecīga vai tās nav vispār, tāpēc arī to darba samaksa pēc skolotāju algu reformas varētu būt niecība, ceturtdien vēsta laikraksts "Diena".
Sarunā ar laikrakstu "Diena" sākumskolas "Taurenītis" bibliotekāre Indra Celmiņa norādījusi, ka, uzzinot Izglītības un zinātnes ministrijas plānus attiecībā uz turpmāku skolu bibliotekāru darba organizāciju, viņai nolaižas rokas. Turklāt laikraksts min, ka rodas iespaids par ierēdņu neizpratni par mūsdienu bibliotēka pienākumiem.
Sākumskolā "Taurenītis" mācās 128 skolēni, tādējādi pēc pedagogu algu reformas paredzēts, ka bibliotekāre varēšot strādāt astoņas stundas nedēļā, par to saņemot 176 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, vēstī laikraksts.
Laikraksts "Diena" norāda, ka jauno prasību dēļ bibliotekāri par saviem līdzekļiem iepriekš ieguvuši augstāko izglītību, kā arī drīzumā apmeklēs pedagoģiskos kursus, bet tas viss – "lai beigās strādātu pāris stundas nedēļā". Laikraksta aptaujātie skolu direktori atzinuši, ka "bibliotekāri ir brīdināti par to, ka, iespējams, viņiem būs jāmeklē cits darbs, jo, skolā strādājot, iztiku sev nenopelnīs".
Savukārt no pedagogu algu reformas ieguvēji būs lielo skolu bibliotekāri, secinājis laikraksts. Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte Modra Jansone laikrakstam norādījusi, ka skolas bibliotekāra atalgojumu paredzēts "būtiski palielināt". "Proti, ja tagad par 40 stundu darba nedēļu bibliotekārs saņem 420 eiro "uz papīra", tad turpmāk šo summu plānots paaugstināt līdz 880 eiro par pilnu slodzi. Taču šiem plāniem ir āķis – lai šādu atalgojumu bibliotekārs saņemtu, skolā jāmācās vismaz 701 bērnam," raksta laikraksts.
Pēc ministrijas datiem šiem kritērijiem atbilst vien 55 skolas. "Diena" vēstī, ka nepieciešamais skolēnu skaits algas palielinājumam diskusiju rezultātā varētu vēl mainīties, taču tad algas pielikums vairs nebūtu tik liels.
Iepriekš ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem līdz 2015.gada 1.septembrim jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, lai izveidotu caurredzamu pedagogu atalgojuma aprēķina metodiku, tādējādi ļaujot efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus. Lai nākamajā mācību gadā jauno atalgojuma modeli varētu veiksmīgi ieviest, vienlaikus jāveic vairāki pasākumi skolu tīkla sakārtošanai.
Pašlaik IZM sākusi modeļa aprobāciju 60 Latvijas skolās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
