Stradiņa slimnīcas audits: piemaksas sasniedz 500%; rupjas kļūdas finanšu atskaitēs  (212)

Vērtējot algu izmaksu, revidenti secinājuši, ka Stradiņa slimnīcā nav vienota darba algas apmaksas modeļa.

Katrā nodaļā algas tiek rēķinātas pēc cita algoritma, bet piemaksas veidojas necaurspīdīgi un nav skaidrs, vai šīs piemaksas ir ekonomiski pamatotas, klāstīts pārskatā. Pēc auditoru rīcībā esošās informācijas piemaksas un algas lielākoties slimnīcā tiek rēķinātas, ignorējot rīkojumus par algu aprēķināšanas kārtību.

Tā, piemēram, slimnīcas izdotajos rīkojumos ir minēts, ka darba algas kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām nedrīkst pārsniegt, piemēram, 45% no nodaļas ieņēmumiem. Savukārt praksē bruto alga vien veido 45% līdzvērtīgu summu, bet sociālās iemaksas pēc tam tiek pierēķinātas papildus, skaidrots pārskatā. Esot nodaļas, kur piemaksas veido pat 200% un 500% no pamatalgas, kaut gan koplīgumā minēts, ka visu piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no pamatalgas.

Kad auditori mēģinājuši saprast piemaksu veidus, sarunās ar slimnīcas darbiniekiem konstatēts, ka eksistē ap 32 piemaksu veidiem.

"Intervijā ar finanšu direktoru [Juri Lāci] sapratām, ka slimnīca izveidojusi algu reformas darba grupu. Kad mēs kā revidenti vēlējāmies iepazīties ar vīziju vai mērķi, ko šī darba grupa grib sasniegt, atbildi tā arī nesaņēmām," teikts pārskatā.

Audita veicēji rosina Stradiņa slimnīcai nekavējoties veikt visu algu revīziju un saprast, pēc kādiem principiem katrā no nodaļām tās tiek aprēķinātas. Tāpat jāveic administrācijas algu revīzija, jo neesot skaidrs, kā veidojas vadības darba samaksa un cik pamatotas piemaksas ir slimnīcas administrācijai.

"Ņemot vērā to, ka koplīgumā noteikts, ka darbiniekiem piemaksas nevar pārsniegt 50% no pamatalgas,  un to, ka administrācija akceptē valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (darba devēja daļu) neiekļaušanu algas aprēķinos, nepieciešama papildus informācija par šiem aprēķiniem," norāda konsultanti.

Nemāk izmantot sistēmu

Saskaņā ar audita pārskatu Stradiņa slimnīcas grāmatvedības dienesta darbu ievērojami apgrūtina grāmatvedības datu uzskaites programma, kas pilnībā netiek izmantota, jo darbiniekiem nav nepieciešamo iemaņu.

"Bankas maksājumi netiek veikti no programmas automātiski, bet gan manuāli. Kaut gan "Horizon" [grāmatvedības sistēma] ļauj eksportēt maksājumu uz banku, ievadot rēķinu, slimnīcā maksājumu uzdevumu formēšanai bankā ir paredzēta vesela štata vieta," klāstīts pārskatā. Lieka esot arī viena kasiera vieta grāmatvedības nodaļā, bet vairāku citu grāmatvežu funkcijas dublējas.

Vērtējot trīs par algām atbildīgo grāmatvežu paveikto, revidenti atzīst, ka nav skaidrs, kādas funkcijas veic grāmatvedības programma, ja visas darbības, kas saistās ar informācijas apstrādi par personālu, darbinieki veic "ar roku".

"Algu grāmatvežu darbs organizēts neracionāli, ir ļoti daudz roku darba, nepietiekami izmantots algu modelis "Horizon", kas nodrošinātu tūlītēju informācijas nokļūšanu sistēmā un ieekonomētu darba laiku gan medicīniskajam personālam, gan ļautu likvidēt vienu algu grāmatveža štata vietu," skaidro audita veicēji.

Mistiski 600 tūkstoši

Tāpat neskaidrības konstatētas ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinu - atbilstoši pielietotajām normām, amortizācijas ilgums, piemēram, nekustamajam īpašumam (ēkām, būvēm) un kapitālajiem remontiem ir 100 gadi, kas revidentu ieskatā ir pārmērīgi ilgs laiks.

"Pēc tā izriet, ka nākamais kapitālais remonts, ko varētu veikt slimnīca, ir jāplāno ne agrāk kā pēc 100 gadiem," teikts pārskatā.

Savukārt galvenajai grāmatvedei Ingai Krauklei lielāko sava darba laika daļu nākas veltīt iepriekšējo periodu sakārtošanai un slimnīcas grāmatvedības politikas un uzskaites principu izprašanai. Revīzijas brīdi nav bijis skaidrības par vairākiem grāmatvedības kontiem un informāciju, kas tajos atspoguļota. "Tā, piemēram, nebija skaidrības par slimnīcas jaunās ēkas kredīta procentu attiecināšanu - vai tos kapitalizēt, - nākamo periodu ieņēmumiem; par aptuveni 600 tūkstošiem eiro nav skaidrības, kas tas ir u.tml.," klāsta revidenti.

Revīzijas laikā konsultanti nav guvuši pārliecību, ka Finanšu nodaļas vadītājs pārzina situāciju viņam pakļautajā grāmatvedības nodaļā, tāpat vadītājs nespējot atbildēt, kādas atskaites viņš gatavo valdei, balstoties uz grāmatvedības datiem.

Patieso pašizmaksu nezina

Izvērtējot pašizmaksu aprēķinus, revidenti norāda, ka vairāku nodaļu vadītāji nav apmierināti ar tiem datiem, kas atspoguļoti pašizmaksu kopsavilkumos, jo dati neesot korekti un daudzas manipulācijas nav iekļautas ne ieņēmumos, ne izdevumos.

Piemēram, Nefroloģijas nodaļas vadītājs atzinis, ka vairākkārt vērsis slimnīcas vadības uzmanību uz to, ka faktiskā pašizmaksa aptuveni trīs reizes pārsniedz Nacionālā Veselības dienesta noteiktos nefroloģijas nodaļas sniegto pakalpojumu tarifus.

Savukārt Endokrinoloģijas nodaļas klīnisko pētījumu sadaļas pārskatā par 2014.gadu bijušas norādītas tikai izmaksas un tikai pēc revidentu intereses atklājies, ka pārskatā nav iekļauti ieņēmumi, kas veido aptuveni 40 tūkstošus eiro.

Invazīvās kardioloģijas nodaļā revidentiem neticama šķitusi algu un ieņēmumu attiecība. Tāpat ekonomists aprēķinos apgalvojis, ka nodaļas algu fonds nepārsniedz 45%, bet pēc nodaļas dakteres sniegtās informācijas algu fonds noteikts ar rīkojumu, un katrai manipulācijai ir sava procentuālā piemaksa.

"Slimnīcā nav korekta datu apmaiņa. Sistēma ir nesaprotama un iekšējo pakalpojumu sniegšanas atspoguļojums starp nodaļām nav saskaņots ar iesaistīto ārstniecības personālu," secina konsultanti.

Turklāt būtiskas summas vispār nav atspoguļotas aprēķinos, līdz ar to nav skaidra nodaļu sniegto pakalpojumu patiesā pašizmaksa. Pēc Ekonomikas daļas sniegtajiem datiem slimnīcas ieņēmumi 2014.gadā nav seguši pakalpojumu pašizmaksu 1,4 miljonu eiro apmērā, neskaitot zaudētos debitoru parādus. Ja ņem vērā, ka katru gadu neatgūstamie debitoru parādi veido aptuveni 500 tūkstošus eiro, tad finanšu rādītāji varētu būt vēl sliktāki.

Vienlaikus darbiniekiem pērnā gada rezultāti prezentēti kā lieliski, jo 2014.gads pabeigts ar peļņu. "Šajā situācijā būtu jāpagaida zvērināta revidenta slēdziens, jo nav skaidrs, kāpēc finanšu direktors nav ņēmis vērā Ekonomikas daļas aprēķinus un nav iepazīstinājis dakterus ar šiem rezultātiem," teikts pārskatā.

"Ekonomikas daļa, lai gan izstrādājusi un ieviesusi pārskatāmu nodaļu pašizmaksas sistēmu, pieļauj rupjas kļūdas finanšu atskaitēs," secina revidenti.

Finanšu direktoram revidenti velta lielākos pārmetumus par radušos situāciju - no tā, kā to izdosies novērst, atkarīgs slimnīcas finansiālais stāvoklis. "Ja šāda situācija turpināsies, grūti prognozēt, kāds papildu finansējums būtu jāprasa no valsts," atzīst revidenti.

No plusiem mīnusos

Savukārt, piemēram, par šā gada janvāri slimnīcas pārstāvji sākotnēji nav spējuši iesniegt peļņas-zaudējumu aprēķinu, bilanci, naudas plūsmu un pašizmaksas kalkulāciju, bet budžeta izpildē nebija iekļauti elektroenerģijas izdevumi, kas plānoti 87,5 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to sākotnēji pozitīvā budžeta izpilde (+5129 eiro) jau varētu būt negatīva (- 82,4 tūkstoši eiro).

Revidentu ieskatā finanšu direktors un finanšu departamenta vadītājs ir pārāk noslogots e-vides sakārtošanā slimnīcā, lai pievērstos finanšu jautājumu risināšanai un finanšu nodaļas un datu aprites kvalitātes sakārtošanai starp finanšu departamenta nodaļām.

Vienlaikus tiek atzīts, ka finanšu departamenta direktoram būtu jāļauj vairāk nodarboties ar IT un e-lietām slimnīcā, jo īsā laikā paveikts liels darbs. "Plānos ir vairāku sistēmu ieviešana, kas būtiski samazinātu "papīra" darbu un paātrinātu informācijas apmaiņu, piemēram, ienākošo dokumentu digitalizācija. Pēc mūsu domām, tas varētu ieekonomēt vismaz divas grāmatveža štata vietas un informācija būtu kvalitatīva un ātri pieejama," teikts pārskatā.

Pacientu parādi Stradiņa slimnīcai 2014.gadā veidoja 537,3 tūkstošus eiro.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa iepriekš paziņoja, ka Stradiņa slimnīcai ir maksātnespējas pazīmes.

VM pasūtītajā auditā tika konstatētas dažādas neskaidrības par slimnīcas finanšu plūsmu, kā arī pastāv problēmas ar jaunā korpusa būvniecību.

Pēc notikušā atlūgumu iesniedza līdzšinējais Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.