Notikumi ap īpašumu saasinājušies pēc tam, kad to 17.janvāra rītā postījis ugunsgrēks. Pēc ugunsnelaimes namam atslēgta elektrības padeve un siltumapgāde, bet pēdējās nedēļās nolīgta apsardze, kura namā neielaiž nepiederošas personas.
Bijušie apsaimniekotāju un nomnieku pārstāvji, kas īpašuma uzlabošanā, pēc pašu teiktā, ieguldījuši iespaidīgas summas, īpašniekam, pārmet uzņēmējdarbības kavēšanu, bet elektrības atslēgšanu traktē kā mēģinājumu iznīdēt no nama īrniekus, kā arī vaino kūriju reiderismam pielīdzināmu metožu izmantošanā. Tas tiekot darīts, lai neatmaksātu īpašuma sakārtošanā ieguldīto naudu. Savukārt kūrijas pārstāvji ne tikai šos pārmetumus noliedz, bet atsevišķos oponentu izteikumos pat saklausījuši draudus dzīvībai, par ko vērsušies ar iesniegumiem Valsts policijā.
Nelikumīgs apkures katls un kurinātājs no "alkoholiķu pulciņa"
Lai arī pusēm domstarpības bijušas vēl līdz liktenīgajam ugunsgrēkam janvāra vidū, tās samilzušas tieši pēc šīs nelaimes. Īpašumu 11.novembra krastmalā iepriekš apsaimniekojusi un pārvaldījusi 2014.gada jūlijā ar Rīgas rajona tiesas spriedumu par maksātnespējīgu atzītā SIA "Līčkalni LV". Pēc tam nama pārvaldīšanu pārņēmis tās īpašnieks - kūrija, nozīmējot atbildīgo personu - Vitu Ļutu.
"Līčkalni LV" pārstāvis Edgars Zēvels portālam "Delfi" stāsta, ka šā gada sākumā 11.novembra krastmalas mājā noticis ugunsgrēks un par to ar kūriju nav strīda. Viņš pauž pārliecību, ka ugunsgrēks nama trešajā stāvā, ko nomā austrāliešu uzņēmējam Frenkam Kerijam piederošā SIA "Franks", kas tur ierīkojusi hosteli, izcēlies, jo tieši kūrija mājā bez attiecīga projekta jau iepriekš iebūvējusi jaudīgu malkas apkures katlu. Viņš pieļauj, ka tas darīts, jo kūrija gribējusi palētināt izmaksas - iepriekš namā bijis apkures katls, kas darbojies ar dīzeli un tas izmaksājis dārgāk.
Otrs bijušā 11.novembra krastmalas 29.nama apsaimniekotāja pārstāvis Kaspars Laurovs, kuram pieder puse krastmalas namā reģistrētā īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma "MM Trade", kura darbību, pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem gan šobrīd apturējis Valsts ieņēmumu dienests (VID), portālam "Delfi" papildina kolēģa Zēvela stāstīto, sakot, ka apkures katls ir iemūrēts un tam apkārt izveidota metru plata eja.
Saistībā ar šiem darbiem arī izcēlies strīds ar kūriju, jo apsaimniekotāji iepriekš pieaicinājuši Būvvaldes ekspertu, kurš sniedzis atzinumu, pieprasot demontēt ierīkoto apkures katlu, jo tā ierīkošanā pieļauti pārkāpumi. Laurovs saka, ka namu krastmalā viņi apsaimniekojuši līdz beidzies līgums un apsaimniekošanu pārņēmusi kūrija. Līdz tam apsaimniekota visa māja.
"Mēs bijām apsaimniekotāji, paņēmām sertificētu kurinātāju, kurš divus gadus kurināja nelikumīgi uzstādīto katlu," atceras Zēvels. Pēc viņa vārdiem, kūrijai vēlāk šis sertificētais kurinātājs esot izrādījies par dārgu un tā no pašas paspārnē esošā "anonīmo alkoholiķu pulciņa" paņēmusi kādu "kungu, kurš tad it kā uzmetās par kurinātāju".
Janvāra ugunsgrēks
Zēvels pauž uzskatu, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlies, jo apkures katls esot jākurina ar metru garām šķilām noteiktā daudzumā, taču to vietā kūrijas nolīgtais kurinātājs ierīci, visticamāk, "piebāza ar sausu mazu bērza malku un aizgāja gulēt". Apkures katls tāpēc pārkarsis, un no pārkaršanas skurstenī aizdegušies sodrēji. Uguns liesmas izpostījušas niedru pārsegumu starp trešo un ceturto stāvu, kā arī telpas ap skursteni, kur izdedzis no 10 līdz 12 kvadrātmetriem, zina stāstīt bijušā īpašuma pārvaldnieka pārstāvis. Zēvels uzsver, ka pieaicinātie eksperti snieguši atzinumu - ugunsgrēks izcēlies tieši no skursteņa
Savukārt Laurovs norāda uz vēl vienu niansi - kad hosteļa administratore esot pamanījusi ugunsgrēku, tā vispirms zvanījusi nevis Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), lai izsauktu ugunsdzēsējus, bet gan kūrijas ieceltajai atbildīgajai personai Ļutai. Tieši Ļuta esot teikusi, lai tikai administratore neiedomājoties zvanīt VUGD. Vēlāk ugunsdzēsēji tomēr izsaukti. Ar pašu Ļutu portālam "Delfi" neizdodas sazināties - kūrijā norāda, ka šajā lietā baznīcas vārdā ar presi runāt uzticēts advokātam Jānim Lapsam, kurš vienīgais ir tiesīgs sniegt komentārus.
Lapsa portālam "Delfi" atzīst, ka ugunsgrēka iemesli šobrīd vēl nav skaidri - tie tiks noteikti izmeklēšanā. Lapsa arī pauž neizpratni par bijušā pārvaldnieka pārstāvju apgalvojumiem, ka Ļuta it kā mutiski būtu likusi ugunsgrēka gadījumā nesaukt ugunsdzēsējus. Viņš uzsver, ka šāda rīcība šķiet neloģiska. Pēc advokāta rīcībā esošās informācijas, neko tādu Ļuta nav teikusi.
Advokāts akcentē, ka apkures katls 11.novembra krastmalas 29.namā izbūvēts vēl laikā, kad namu apsaimniekojuši "Līčkalni LV". Esot atzīts, ka ar katla ierīkošanu viss ir bijis kārtībā. Savukārt ēkas skurstenis esot ticis tīrīts vēl pērnā gada decembrī, un par to saņemts skursteņslauķa atzinums, kurš atzinis skursteni par izmantošanai derīgu. Līdz ar to bijušo apsaimniekotāju versija, ka mēnesi pēc skursteņa iztīrīšanas no tajā esošajiem sodrējiem būtu izcēlies ugunsgrēks, esot apšaubāma. Lapsa saka, ka viņam nav ko atbildēt uz izteikumiem par kurinātāju maiņu un viņu iespējamo vainu ugunsgrēkā - tā šobrīd vērtējama vien kā bijušo apsaimniekotāju sacerēta fabula.
VUGD preses pārstāve Viktorija Gribuste portālam "Delfi" saka, ka VUGD izsaukumu uz šo īpašumu saņēmis 17.janvārī plkst. 8:18 no rīta. Pēc VUGD datiem, viesnīcas ēkā degusi starpsiena 25 kvadrātmetru platībā, pārsegums 4.stāvā, kur atrodas hostelis, 15 kvadrātmetru, un jumts 5 kvadrātmetru platībā. VUGD pieļauj, ka ugunsgrēks izcēlies dūmvada bojājuma dēļ. Valsts policijā par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XVIII nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, portālam "Delfi" apstiprina Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis. Viņš atzīmē, ka policijas eksperti bijuši notikuma vietā un patlaban ir noteiktas ekspertīzes.
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem tiesību aktiem, gadījumos, kad tiek iznomātas telpas juridiskai personai saimnieciskās darbības veikšanai - sabiedriskas nozīmes vai biroja telpu ierīkošanai, par ugunsdrošību šajās telpās atbildīgs ir nomnieks, kuram jābūt izstrādātam ar konkrētam evakuācijas plānam ugunsnelaimes gadījumā, kā arī jāiepazīstina darbinieki ar to, kā rīkoties ugunsnelaimes gadījumā.
Prasa augstāku īres maksu
Laurovs saka, ka "Līčkalni LV" namu apsaimniekojuši līdz 2014.gada oktobrim, kad beidzies līgums un apsaimniekošanu pārņēmusi kūrija. Līdz tam apsaimniekota visa māja - gādāts par elektrību, ūdens padevi, apkuri. Pret to gan iebilst kūrija, norādot, ka īpašuma apsaimniekošana no "Līčkalni.lv" pārņemta 2014.gada vasarā - pēc tam, kad iepriekšējais apsaimniekotājs atzīts par maksātnespējīgu.
Bijušā nama apsaimniekotāja pārstāvis Laurovs portālam "Delfi" neslēpj sarūgtinājumu par situāciju, sakot, ka māja 11.novembra krastmalā tikusi tālāk iznomāta līdz 2023.gadam, bet tad sākušās sarunas par nomas maksas paaugstināšanu un tas ne visus īrniekus apmierinājis. Apsaimniekotājs māju esot saņēmis ļoti sliktā, pat šausmīgā stāvoklī 2003. vai 2004.gadā, kad ticis noslēgts atbilstošs līgums ar toreizējo arhibīskapu-metropolītu Jāni kardinālu Pujatu. Pēc tam apsaimniekotājs ticis pakāpeniski izstumts no darbošanās un šobrīd kūrija "pa vienam cenšas tikt galā ar īrniekiem", tos izliekot no īpašuma. Tagadējais arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, pēc viņa teiktā, esot biznesa cilvēks un viņa vēlme gūt lielākus ienākumus esot visnotaļ saprotama.
Laurovs atminas, ka, savulaik, slēdzot līgumus ar īrniekiem, pats esot viņus iedrošinājis, sakot, ka līgumslēdzēja puse ir baznīca, kas "ne liek kādu uz ielas, ne tiesājas". Situācija mainījusies, jo kūrija esot pamanījusi, ka 2010.gadā slēgtie līgumi tai vairs nav izdevīgi un tā varētu par īpašumu saņemt vairāk. Tad arī esot sākusies, pēc Laurova vārdiem, īrnieku terorizēšana, tostarp, paaugstinot īres maksu un uzstādot ultimātu - vai nu īrnieki maksā vairāk, vai arī līgumi tiek lauzti un telpas jāatstāj.
Pirmais aiziet fotosalons
Pirmais īrnieks, kurš namu pametis, bijis salons "Retro foto". Pēdējais no nama esot aizgājis ceļojumu birojs, kurš, turklāt, esot izlikts no nama diezgan radikālā veidā, izriet no Laurova teiktā. "Varbūt pati baznīcas vadība neapjauš, kā tas izskatās no malas," attiecībā uz baznīcas izmantotajām metodēm, kas dažbrīd esot pat pielīdzināmas reiderismam, saka Laurovs. Kūrijas advokātam Lapsam gan viņa klientam izteiktie apvainojumi reiderismā liekas smieklīgi, jo nekas tāds nenotiekot.
Salons "Retro foto", pēc "Lursoft" datiem, 11.novembra krastmalā 29 atradies no 2010.gada 8.februāra līdz šā gada 23.februārim. Salona īpašnieka SIA "Fotoserviss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Cibuļskis portālam "Delfi" saka, ka no ēkas īpašnieka puses bijusi vēlme paaugstināt īres maksu par nomātajām telpām 11.novembra krastmalā, taču lēmumu meklēt citas telpas noteicis arī tas, ka salonu vairs nav apmierinājis pats produkts.
Viņš stāsta, ka nomātajās telpās veidojušies, kā mēdzot teikt, nenormāli apstākļi darbam - bijušas problēmas ar apkuri, telpas bieži bijušas pilnas dūmiem. Ņemot vērtā salona darbības specifiku - tas piedāvā fotografēties dažādos antīkos tērpos, tērpi šajās telpās piesūkušies ar dūmiem un putekļiem. Brīžiem bijis tā dūmi "cērt kaklā", turklāt tiem bijusi noplūde, bet nav regulēta. Tāpat salona telpās pirmajā stāvā sliktas hidroizolācijas dēļ no nama otrā stāva visus piecus gadus, kurus uzņēmums atradies šajās telpās, tecējis ūdens un no pārvaldnieka puses nekas nav ticis darīts, lai šo situāciju novērstu, saka Cibuļskis.
Cibuļskis arī atzīmē, ka salonam tagad bijusi iespēja pāriet uz telpām, kur bijuši darbam vairāk atbilstoši darba apstākļi. "Esmu Kristum ticīgs cilvēks. Kā mūsu draudzes prāvests teica - Dievs no jebkuras sliktas situācijas var iztaisīt labu situāciju," saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, norādot, ka tagad viņa salons atrodas Jēkaba kazarmās. Tā kā uzņēmumam vairākas reizes nācies mainīt atrašanās vietu, tā, kur salons atrodas tagad, esot visveiksmīgākā. "Cilvēki nāk, un mēs turpinām strādāt," rezumē Cibuļskis.
Hostelis gatavs cīnīties
Aiziet no krastmalas nama gan pagaidām nedomājot hostelis "Franks", kura īpašnieks SIA "Franks" UR reģistrēts 2004.gada jūnijā. Tā īpašnieks Kerijs namīpašumā esot ieguldījis ievērojamas summas - ap 400 000 eiro - izremontējis īpašumu, pacēlis to faktiski no grausta stāvokļa, bet tagad viņam tiekot piedāvāts īpašumu atstāt, lai katoļu baznīca varētu tai pašā vietā nodarboties ar SIA "Franks" līdzīgu biznesu. Pēc "Lursoft" datiem Kerijam pieder arī SIA "Kiwi Bar" Skārņu ielā un SIA "Aussie Bar" Grēcinieku ielā. "Franks" cīnoties par palikšanu, jo tieši uzņēmums esot izremontējis ēkas jumtu, izvietojis notekcaurules, izveidojis jaunu fasādi, veicot iespaidīgus ieguldījumus.
Tieši iepriekš noteiktā zemā īres maksa par telpām baznīcai šobrīd vairs neesot izdevīga, domā Laurovs - nams esot savests kārtībā. Turklāt arī citi nomnieki, kurus gan viņš nekonkretizē, esot gatavi mēģināt tiesas ceļā prasīt atmaksāt savus īpašumā veiktos ieguldījumus. Tāpat Laurovs pauž uzskatu, ka laikā, kad valstī visi iestājas par ārvalstu investīcijām, Latvijā katoļu baznīca esot nostājusies pret investoriem.
Advokāts Lapsa saka, ka ar SIA "Franks" noslēgtais līgums, kura termiņš ir 2022.gads, šobrīd ir spēkā un uzņēmumam neviens nesaka, ka viņam telpas ir jāatstāj un jāiet projām. Pusēm ir jāvadās pēc nomas līguma, kurā ir ietverts arī punkts, kas paredz īpašniekam tiesības reizi gadā pārskatīt nomas maksu un to paaugstināt. Par šo jautājumu arī ar nomnieku tiekot diskutēts.
Lapsa atzīmē, ka šobrīd nav pieteikumu tiesās, jo nekādu strīdu nav. Viņš norāda: "Franks" pārstāvji apgalvojuši, ka veikuši 400 000 eiro vērtus ieguldījumus īpašumā - ja uzņēmumam ir pierādījumi par šādiem ieguldījumiem, tad lai uzņēmums tos iesniedz - tie tiks izvērtēti, un viņš klientam sniegs attiecīgu atzinumu vai nu par to, ka būtu jāmaksā konkrētā summa, vai par to, ka konkrētam prasījumam nav pamata. Jurists atzīmē, ka kūrijas rīcībā ir dokumenti vien aptuveni par 30 000 eiro vērtiem ieguldījumiem īpašumā.
Lapsa arī atzīmē, ka netiek apšaubīts fakts, ka "Franks" ieguldījumus veicis - uzņēmumam tādēļ tikusi noteikta zemāka nomas maksa, un par to strīda nav. Ar uzņēmumu noslēgts līgums par kopumā aptuveni 800 kvadrātmetru nomu, par ko noteikta maksa - 2,5 eiro par kvadrātmetru. Tādejādi mēnesī maksājams ap 2000 eiro. Tā kā uzņēmums veicis ieguldījumus īpašumā, tad tas ēkas īpašniekam maksājis 1000 eiro mēnesī. Pēc Lapsas teiktā, strīds starp pusēm esot par vairāk nekā 70 kvadrātmetriem, par kuriem vienošanās neesot panākta. SIA "Franks" advokātes Danas Rones viedokli par šo situāciju portālam "Delfi" pagaidām nav izdevies uzzināt.
Lapsa stāsta, ka kūrija ar dažiem 11.novembra krastmalas ēkas īrniekiem, kuri bijuši parādā, parakstījusi vienošanos, bet ar citiem vienošanās nav panāktas. Advokāts uzsver, ka visi jautājumi ar īrniekiem tiek risināti saskaņā ar likumu.
Baznīca: nevienu laukā nemetam; negribam "Maxima" traģēdijas atkārtošanos
Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas, kas ir katoļu baznīcas publisko tiesību juridiskā persona, UR reģistrētais paraksta tiesīgais pārstāvis ir arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Bīskaps portālam "Delfi" uzsver, ka attiecībā uz 11.novembra krastmalas 29.namu viņam bijis "pietiekošs pamats domāt, ka no īrnieku puses nav godīga uzvedība, tāpēc tika pieslēgts advokāts un noteikts arī atbildīgais priesteris, kas ar šo situāciju nodarbojas".
Bīskaps akcentē, ka ugunsgrēks bijis īrnieku telpās, turklāt nams ugunsgrēka dzēšanas laikā ticis tā ar ūdeni noliets, ka elektrību ticis aizliegts no jauna pieslēgt.
Stankevičs uzsver, ka māja šobrīd nav derīga ekspluatācijai un līdz brīdim, kamēr namīpašums netiks atzīts par tādu, kurā ir droši uzturēties, tas netiks ekspluatēts. "Man ir pamats domāt, ka pēdas tek slēptas. Ugunsgrēks izcēlās īrnieku telpās, viņi ir atbildīgi par to, kas tur notiek," sarunu noslēdz Stankevičs, ar pārējiem jautājumiem iesakot vērsties pie advokāta Lapsas.
Lapsa atzīst, ka kūrija nevēlas pieļaut līdzīgas traģēdijas kāda notika Priedaines ielā sabrūkot lielveikalam "Maxima". Pēc viņa vārdiem, pēc ugunsgrēka atslēgtās elektroapgādes atjaunošana var izraisīt jaunu ugunsnelaimi, kam var būt postošas sekas, jo "Franks" ir hostelis, kurā, kā visiem skaidrs, cilvēki guļ. Ugunsgrēka rītā no nama evakuēti aptuveni 30 cilvēki. Līdz brīdim, kamēr eksperti nebūs apsekojuši ēku un atzinuši to par drošu, telpas netiks izmantotas.
Lapsa uzsver: ja par telpu nomu šajos mēnešos pēc ugunsgrēka īrniekiem jau ticis piestādīts rēķins, tad noteikti tikšot veikts pārrēķins.
Īpašnieks namam nolīgst apsardzi
Laurovs portālam "Delfi" stāsta, ka šobrīd īrnieki un bijušie ēkas pārvaldnieki netiekot pat ielaisti šajā namā, lai varētu paņemt sev piederošās mantas - mājai norīkota apsardze. Uz lūgumiem ielaist mājā vai izsniegt tur esošās lietas tiekot prasīts iesniegt dokumentus, kas apliecina īpašuma tiesības uz tām. "Kāpēc man jāpierāda, ka mans ir mans," neizpratni pauž Laurovs, sakot, ka šajā situācijā tieši ēkas īpašniekus var vainot tajā, ka, neizsniedzot namā esošās lietas, viņi piesavinās svešu mantu.
Kūrijai gan ir pretējs viedoklis - apsardze nolīgta, jo kādreizējais apsaimniekotājs "Līčkalni LV", 2.stāvam, kur iepriekš atradies viņu birojs, par kuru vēl arī neesot samaksāta īres maksa, pieslēdzis signalizāciju, tā liedzot īpašumā iekļūt faktiskajam nama īpašniekam.
Arhibīskapa norīkotais priesteris Lauris Malnačs portālam "Delfi" atzīmē, ka pēc konsultēšanās ar advokātu par problēmu, kas kūrijai radusies ar neizprotamiem šī nama īres līgumiem, kā arī cilvēkiem, kas namā atrodas, ticis pieņemts lēmums nolīgt fizisko apsardzi ēkai līdz brīdim, kamēr tiks noskaidrots, kam ir un kam nav tiesību atrasties namā.
Esot īrnieki, ar kuriem līgumi tikuši pārslēgti, un viņu darbs netiekot traucēts, savukārt tiem īrniekiem, kas izteikuši pretenzijas, tās tikušas uzklausītas un izrunātas, turklāt viņiem izteikts lūgums atsūtīt savas pretenzijas pamatojošu dokumentāciju.
Draud un spļauj
Malnačs arī portālam "Delfi" emocionāli atstāsta pagājušajā nedēļā notikušo pēdējo tikšanos ar bijušo apsaimniekotāju pārstāvji Zēvelu - viņam, kā arī jurista palīgam un vēl dažiem cilvēkiem stāvot pie nama, klāt esot pienācis agresīvi noskaņotais uzņēmuma pārstāvis, kurš sacījis, ka zinot, kur Malnačs, kurš kalpo Valmieras draudzē un iepriekš atzīts par pilsētas Goda pilsoni, dzīvojot, kā arī uzsvēris, ka arī Valmierā apkārt staigājot narkomāni un daudz kas ar garīdznieku varot notikt.
Pēc tam priesterim ticis izteiksmīgi uzspļauts. Malnačs šos izteikumus un tiem sekojošo spļāvienu uztvēris visnotaļ nopietni un vērsies ar iesniegumu Valsts policijā. Jau iepriekš pie likumsargiem ar iesniegumu par izteiktajiem draudiem vērsusies Ļuta. Policija gan kriminālprocesa sākšanu atteikusi.
Īrnieki un pārvaldnieks
Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, ēkā 11.novembra krastmalā 29 reģistrēti astoņi uzņēmumi - apģērbu mazumtirgotājam "ASF Ltd", kas pieder Ainim Aparjodam un 2013.gadu noslēdzis ar 2287 eiro zaudējumiem, 2006.gadā reģistrēta biedrība "Brimod", kuras vienīgā paraksta tiesīgā persona ir 1970.gadā dzimusī Irina Zēvele, kas kā darbības mērķi norādījusi apvienot personas, tostarp, invalīdus, bāreņus un daudzbērnu ģimenes, kuras vēlas brīvprātīgi, kā goda amatu pildot, un bez atlīdzības darboties biedrības labā un interesēs, kā arī 2011.gadā reģistrētā Indulim Brunerim piederošā SIA "Canopus", kuras pārskats par 2013.gada darbību "Lursoft" nav pieejams.
Adresē reģistrēta 2008.gadā dibinātā SIA "Citas sajūtas", kas pieder Aivaram Andersonam, austrāliešu uzņēmējam Frenkam Kerijam piederošā 2004.gadā reģistrētā SIA "Franks", kuras iepriekšējais nosaukums bijis SIA "Baltic Bingo", un kas 2013.gadu noslēgusi ar 38 870 eiro peļņu, kā arī 2011.gadā reģistrētais inženierdarbības uzņēmums SIA "IKplan". Tāpat reģistrēta 2007.gadā dibinātais īpašuma izīrēšanas vai pārvaldīšanas uzņēmums SIA "MM Trade", kura saimnieciskā darbība izbeigta 2014.gadā. Šis uzņēmums līdzīgās daļās pieder 1975.gadā dzimušajam Laurovam un 1986.gadā dzimušajam Aleksandram Maļinam. Konkrētajā adresē reģistrēta arī 2010.gadā dibinātā SIA "Riga Cruises Company", kas kā darbības veidus reģistrējusi dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, bet kuras saimniecisko darbību, saskaņā ar "Lursoft" datiem, VID apturējis 2013.gadā.
"Lursoft" dati liecina, ka uzņēmums "Līčkalni LV" dibināts 2009.gada 2.februārī un līdz tā paša gada 1.jūnijam tas piederējis Kasparam Laurovam un Irinai Zēvelei. No 2009.gada līdz 2012.gadam uzņēmums piederējis Kasparam un Lienei Lauroviem, kā arī Zēvelei, bet pēc tam - Zēvelei un Laurovai. Laurovs kādu laiku darbojies arī uzņēmuma valdē, bet līdz maksātnespējas atzīšanai valdes locekle un vienīgā īpašniece bijusi Zēvele.
Pēc "Lursoft" datiem, 2013.gada septembrī uzņēmums izslēgts no pievienotās vērtības maksātāju reģistra. VID uzņēmuma saimniecisko darbību gan apturējis jau 2013.gada martā.
Kā izriet no tiesas sprieduma par "Līčkalni LV" maksātnespējas atzīšanu, uzņēmumam VID aprēķinājis papildus nodokļu maksājumus budžetā. Labprātīgi uzņēmums VID lēmumu nav pildījis, tamdēļ sākta lēmuma izpilde bezstrīdus kārtībā. "Līčkalni LV" gan lēmumu par papildus nodokļiem bija apstrīdējis VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas to atstājusi spēkā.
2014.gada 27.februārī valstij maksājamo nodokļu summa bijusi 166 367 eiro. Tiesas spriedumā teikts, ka parādnieka aktīvu apjoms bijis 14 000 eiro, bet kreditoru prasījumu apjoms no 2010.gada janvāra līdz 10.jūnijam - 44 577 eiro, līdz ar to kreditoru prasījumu kopsumma pārsniegusi uzņēmuma aktīvu apjomu. Tiesa atzinusi "Līčkalni LV" par maksātnespējīgu, par administratoru ieceļot Uldi Krauju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
