Šogad vairākas viesnīcas atteica ''antifašistiem'' telpas konferences, kurā spriests par nacisma atdzimšanu Latvijā, rīkošanai, tādēļ Tatjana Ždanoka un tā saucamie "antifašisti" apmeklējuši Kara muzeju un pēcāk pulcējušies Ždanokas partijas birojā, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Kā norāda raidījums, abiem Latvijas ''antifašistu'' kustības veterāniem Ždanokai un Josifam Korenam piepulcējās Latvijas krievu kustību aktīvisti Viktors Guščins, Miroslavs Mitrofanovs un Vladimirs Buzajevs.
Par ekskursijas Kara muzejā vadītāju bija izvēlēts Ždanokas partijas aktīvists - filologs Aleksandrs Filejs. Viņš klātesošajiem izklāstījis, cik grūti latviešiem klājiess savā zemē, līdz viņus no zviedru jūga atbrīvojis Pēteris I, kā arī to, ka latvieši neesot atbalstījuši savas valsts izveidošanu, bet 1918.gadā iestājušies par sarkanajiem strēlniekiem un Padomju savienību. Un visbeidzot - prezidenta Kārļa Ulmaņa prātīgākais lēmums esot bijis nepretoties Latvijas uzņemšanai Padomju Savienībā, kā to prasījuši strādnieki un zemnieki, ekskursijā pausto atstāsta "Nekā Personīga".
"Kad paziņoja par padomju varas iedibināšanu ar aktīvu strādnieku, zemnieku atbalstu. Tā kā vairs nebija iespējams izturēt Ulmaņa diktatūru par zemajiem sociālajiem maksājumiem, par zemo sociālo nodrošinājumu, par psiholoģisko teroru Ulmanis pēc neilgām pārdomām piekrita ievest ierobežotu padomju armijas kontingentu," paudis Filejs.
Savukārt Ždanoka muzeja darbiniecēm sūdzējusies par to, ka viņai informācija par Latvijas vēsturi jālasa latviešu valodā, norāda raidījums. Ekskursija pa Kara muzeju ilgusi aptuveni stundu, pēc tam "antifašisti" pamazām izklīduši, lai dotos uz Krievu savienības Latvijā biroju.
Korens raidījumam norādījis, ka Kara muzeju izlemts apmeklēt, jo to savā mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā rekomendējis Artis Pabriks.
Ždanokas birojā "antifašistiem" pievienojies Aleksandrs Gapoņenko, Viņš izvirzījis teoriju, ka NATO valstu armijas vienības Latvijā ievestas, lai apspiestu antifašistus. Kā norāda "Nekā Personīga", Gapoņenko secinājis, ka Nacionālās apvienības politiķu plāni piedalīties 16.marta pasākumos liecina par to, ka viņi Latvijas valsti saredz kā nacistiskās Vācijas režīma turpinātāju.
"Šī tendence ir realizējusies Ukrainā un mūsu varas iestādes šo tendenci vēlas realizēt šeit Latvijā. Tieši tādēļ šeit ieradušies amerikāņu spēki un sarīkojuši šeit reālu NATO, lai iebiedētu šejienes iedzīvotājus, turētu paklausībā. Un uzbrukumi mums par mūsu darbību ir valsts gatavošanās trešajam pasaules karam politikas elements. Lai ieviestu nacionālās diktatūras režīmu, kas ļoti viegli pāries nacistiskajā," paudis Gapoņenko.
Šogad uz konferenci neesot varējuši atbraukt, nedz Ždanokas cīņubiedrs no Itālijas Džuljeto Kjeza, nedz autobuss ar igauņu antifašistiem. Toties pasākumā bijis kādas Itālijas interneta mājaslapas operators, maza ciematiņa mērs un austriešu kreisās kustības aktīvists, vēsta "Nekā Personīga".