41FP120304C589
Foto: AFP/Scanpix

Ciblas Djatlovkas senkapi šogad ir piektie, kur konstatēti dramatiski mantraču postījumi. Senkapos Rēzeknes un Ludzas apkārtnē izpostīti vismaz 600 seno latgaļu apbedījum, un valstij nodarīti vairāk nekā miljons eiro zaudējumi, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Kā atgādina raidījums, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija janvārī konstatēja, ka Viļakas un Rēzeknes novadā izpostīti un izlaupīti vairāk nekā 200 senie latgaļu apbedījumi divos senkapos. Marta sākumā atklājās, ka vandāļi bija viesojušies vēl trīs kapulaukos. Pāris mēnešu laikā ir izpostīti vismaz 600 apbedījumi. Nodarīti vairāk nekā miljons eiro zaudējumi, taču nenovērtējams ir vēstures izpētei nodarītais kaitējums.

Pieminekļu sargi un policija līdz šim bijuši bezspēcīgi, jo kapu postītājus esot grūti noķert. Postītāji izvēlas nomaļas vietas, arī iedzīvotāji nesteidzot ziņot par aizdomīgiem cilvēkiem ar metāla detektoriem. Kapos sazagtās unikālās bronzas rotas lietas, darba rīkus un ieročus no racējiem iepērk uzpircēji, kas tās izved uz ārzemēm vai tirgo internetā. Tirdzniecība nav aizliegta, bet par izvešanu paredzēta vien administratīvā atbildība, norāda raidījums.

Kā norāda "Nekā Personīga", izpostītie Latgales kapi bija unikāli, jo liecināja, ka tradīcija dot mirušajam līdzi kapā vērtīgas lietas bija saglabājusies līdz pat 15. gadsimtam paralēli kristietībai, kas šādas paražas nepieļauj.

Vispirms zagļi darbojušies Viļakas novada Daņilovkas un Loginu kapos. Tur izpostīti ap 200 apbedījumu. Pēc tam izzagti Rēzeknes novada Batņu senkapi. Tie atrakti, un no kauliem nolasītas bronzas rotas lietas. Marta sākumā izrakņāti vēl 400 apbedījumi Stoļerovas un Ciblas pagastā. Iegūtās vēsturiskās lietas nonāk pie uzpircējiem, kas tās vai nu izved uz ārzemēm, vai tirgo internetā.

Aleksis (vārds mainīts) nodarbojas ar Otrā Pasaules kara trofeju meklēšanu, kas nav aizliegta. Racējus vieno kopēji saieti un forumi internetā, tāpēc viņi cits citu pazīst. Zina kurš ko ir izracis. "Tie cilvēki, kas tās mantas tirgo, nemaz jau nav racēji. 99 % no viņiem neiet rakt. Viņiem ir vieglāk nopirkt un pēc tam pārdot. Jāskatās uz vietas. Nu, ja paskatās ebeju, kas ir dārgākais kas ir pieejams, tad tie ir vikingu zobeni, kas pie mums ir ieceļojuši no vikingiem. Tas ir tas dārgākais, a tas pārējais, ja paskatās tās pašas rokas sprādzes, tie piekari, pārējais, tas ir sūds. 50 - 70 dolāri, tas nav vērtīgs," raidījumam pastāstījis Aleksis.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā senlietu vērtību aprēķina īpaša komisija. Tas ir nepieciešams, lai senlietas varētu vest uz izstādēm ārzemēs. Tagad gan vairs nav iespējams noteikt, cik tieši vērtīgus atradumus kapu izlaupītāji Latgalē ir nozaguši, taču pat pēc pieticīgām aplēsēm tas ir vairāk nekā miljons eiro, norāda raidījums.

"Valstij zaudējumi ir nodarīti ārkārtīgi lieli, tas ir materiālā ziņā. Daudz svarīgāka ir vēsturiskā informācija, kas ir gājusi zudumā. Jo cik nojaušu, norokot aptuveni 600 uzkalniņu kapus, ir nopostīti gandrīz visi uzkalniņu kapulauki, kas ir bijušai daudz maz nepostīti Latvijas teritorijā. Un būtībā latgaļu vēsturi pēc šiem postījumiem vairs īsti uzrakstīt precīzi nevarēs. Tas ir tāds zaudējums, kas būtu, piemēram, nodedzinot kādu arhīvu," raidījuma norādījis Latvijas Nacionāla vēstures muzeja arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis.

Attīstoties tehnoloģijām, no neskarta kapulauka var iegūt daudz vairāk informācijas, nekā pirms desmit vai piecdesmit gadiem, taču zagļi iznīcina jebkādu iespēju izpētīt, piemēram, audumu paliekas, no kurām ar mūsdienu tehnoloģijām jau var izveidot precīzas rekonstrukcijas.

Cīņa ar kapu postītājiem līdz šim nav bijusi sekmīga, secina "Nekā Personīga". No 2013.gada ir spēkā likums, ka visas senlietas, kas vecākas par 17.gadsimtu, pieder valstij.  Aizliegta arī metāla detektoru izmantošana kultūras pieminekļa tuvumā.

VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne raidījuma pastāstījusi, ka patlaban gatavo likumu labojumus, kas aizliegs tirdzniecību ar senlietām un par to  paredzēs kriminālatbildību. Tādu normu gaida policija, jo šobrīd tai nav iespēju apturēt pārdevējus, lai gan bieži ir acīmredzams, ka pārdošanā izliktās mantas ir zagtas. Krimināllikums par kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu paredz sodu līdz diviem gadiem cietumā, taču tas racējus neattur. No 2011.gada  nopietni postīti  115 piemiekļi, bet atklāti vien trīs noziegumi. Cietumsods nevienam par to nav piemērots, norāda "Nekā Personīga".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!