Latvija respektē, ka katrai valstij ir tiesības savā teritorijā īstenot militāras mācības, tomēr laba kaimiņattiecību uzturēšanas prakse būtu, ka par šādām mācībām informē publiski, portālam "Delfi" Krievijas rīcību komentēja Aizsardzības ministrijā.
"Par Latvijā notiekošajām militārajām mācībām mēs plaši informējam, kā arī nodrošinām preses iespējas," norāda ministrijā.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka kopš Krimas aneksijas Nacionālie bruņotie spēki pastiprināti novērto robežas un veic atbilstošas drošības procedūras.
"Lai gan pastāv dažāda veida apdraudējuma riski, atbilstoši pašreizējam novērtējumam tiešu militāru draudu līmenis ir zems," apliecina Aizsardzības ministrijā.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) tikmēr uzsver, ka Latvijas, Baltijas un citu Austrumu flanga valstu drošība ir NATO dienaskārtībā. Galvenie darbības virzieni ir valsts aizsardzības spēju un sadarbības ar sabiedrotajiem spēju stiprināšana.
"Latvijā ir nodrošināta sabiedroto klātbūtne jau kopš Krimas aneksijas, tādējādi apliecinot visu NATO valstu vienoto apņemšanos nepieļaut agresiju ne pret vienu no bloka valstīm," viņš klāsta.
Latvijas bruņotie spēki intensīvi stiprinot agrās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas spēju, kas ir pamatā mūsu gatavībai adekvāti reaģēt uz jebkādiem riskiem. "Atgādinu - mūsu aizsardzības attīstības mērķis ir atturēšana. Latvijas, Baltijas, NATO aizsardzības spējām ir jābūt tik pārliecinošām un acīmredzamām, lai potenciālam agresoram nerastos nemazākās ilūzijas par iespējamiem panākumiem," norāda Vējonis.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien izsludinājis pilnu kaujas gatavību Ziemeļu flotē un atsevišķās Rietumu kara apgabala, kā arī Gaisa desanta karavīru vienībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
