Dreimane: valsts drošības dienesti nevar ignorēt demokrātijas principus un 'iet pāri visiem citiem'  (98)

Komentējot izskanējušo informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumiem saistībā ar Latvijas pārsūdzības sistēmu par valsts noslēpuma pieejas anulēšanu, Dreimane norāda, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sniedz nepatiesu informāciju par ECT lēmumiem attiecībā uz pārsūdzības sistēmas atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

SAB pieminētais 2014.gada 18.novembra lēmums ir lieta, kuru tiesa neesot skatījusi pēc būtības, taču ECT savā lēmumā vairākkārt norādīja uz 2014.gada 29.aprīļa spriedumu lietā "Ternovskis v. Latvia".

Šis spriedums norāda uz būtiskiem cilvēktiesību un objektivitātes pārkāpumiem Latvijas sistēmā attiecībā uz pārsūdzību par anulētu pieeju valsts noslēpumam, VK nostāju atgādina Dreimane.

ECT ieskatā neesot pieļaujams, ka tikai valstij ir visa informācija par iemesliem, kādēļ cilvēkam ir atteikta pielaide  - cilvēkam būtu jādod iespēja uzzināt par visiem apsvērumiem, kādēļ tiek pieņemts attiecīgais lēmums.

Arī pārsūdzības process Ģenerālprokuroram neievēro pušu līdztiesības principu un nesatur pietiekamus elementus cilvēka interešu objektīvai aizsardzībai. Turklāt, iesniedzot pārsūdzību Ģenerālprokuroram, cilvēks faktiski iekļauj tukšu frāzi "nepiekrītu, lūdzu atcelt", jo pat nezina konkrētos iemeslus, kas ir bijuši par pamatu pielaides nepiešķiršanai.  

Tāpat pārrunas SAB nav uzskatāmas par pienācīgu tiesas procesu, kurā cilvēks var sniegt savu objektīvu izklāstu biroja versijai. "Praksē bieži vien dzirdēts, ka cilvēks bez advokāta tiek uzaicināts uz šīm pārrunām un tiek nostādīts provokatīvu un vienpusēji pozicionētu argumentu priekšā," skaidro Dreimane.

Viņa uzsver, ka sabiedrības izpratne un apziņa par to, kāds mehānisms praksē novērš jebkādas manipulācijas un ļaunprātīgu varas izmantošanu, 20 gadu laiku ir mainījusies. Taču attiecīgā likuma "Par valsts noslēpumu" norma neesot mainījusies.

Pēc Dreimanes teiktā, viņai kā valsts amatpersonai ir jārunā par katru lietu, kas radījušas bažas par likuma piemērošanu pretēji Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību aktos norādītājiem principiem. Tāpat Dreimane norāda, ka ir kritizējusi esošo sistēmu kopumā, jo tās "subjektīvisms un pārsūdzības fikcija kļūst arvien redzamāks".

Valsts kancelejas direktore cer, ka amatpersonas ir sasnieguši tādu briedumu, lai drosmīgi atzītu nepieciešamību sekot kaut vai kaimiņvalsts Igaunijas piemēram, kur drošības iestāde un amatpersona ir vienlīdzīgās pozīcijās.

"Nav pamatoti runāt: uzticamies SAB vadītājam, jo to iecēlusi Saeima. Demokrātiskā valstī politiķiem un augstām amatpersonām nevis vienkārši uzticas, bet gan tiek radīts mehānisms, kādā šis politiķis un amatpersona ir tiesīgs darboties, izslēdzot jebkādu risku par subjektīvismu. Jāņem vērā arī tas, ka diez vai SAB vadītājs "varētu uzņemties politisko atbildību"," klāsta Dreimane.

Dreimane atzīst, ka ir svarīgi atbalstīt konstitucionāli ievēlētos deputātus un valdību  attiecībā uz valsts drošības stiprināšanu, tomēr "attiecīgo dienestu darbība nevar ignorēt demokrātijas principus un "iet pāri visiem citiem", tai skaitā, radīt būtisku risku, ka faktiski notiek netieša ietekmēšana pār profesionāla civildienestu, jo ir pamatotas bažas uzskatīt, ka neviens SAB lēmums nevērtē cilvēka sniegumu un ieguldījumu valsts un sabiedrības interešu sekmēšanā un nodrošināšanā".

Vērtējot likuma normu par to, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, Dreimane vērš uzmanību uz to, ka jau sākotnēji nav skaidrs, kas ir atskaites punkts "bažām" un kā tiek izvērtēts, vai saņemtā informācija nav vienīgi apmelojums vai baumas, vai citādi mēģinājumi diskreditēt konkrēto amatpersonu.

Arī pārsūdzība Ģenerālprokuroram diez vai novērš visas bažas, jo tieši SAB amatpersonas, kuru darbības tiesiskumu viņam nu jāpārbauda, var anulēt pielaidi arī pašam Ģenerālprokuroram, min Dreimane.

Turklāt esot jānošķir pieeja valsts noslēpumam vispār un konkrētās amatpersonas pieejas anulēšana vai atteikums. "Šķiet, bieži vien šīs lietas tiek jauktas, kas var radīt būtiskus pārpratumus un neizpratni," saka Dreimane, piebilstot - nav šaubu, ka ir jāpastāv sistēmai, kā tiek nodrošināts, ka cilvēks, kurš strādās ar valsts noslēpumu, būs godīgs un neizpaudīs to, radot kaitējumu valstij un sabiedrībai.

Vienlaikus šai sistēmai ir jābūt loģiskai, saprotamai un taisnīgai, tā nevar būt patvaļīga un atkarīga no kādas amatpersonas vai amatpersonu kolektīva gribas vai subjektīvās izpratnes.

Pašlaik šīs sistēmas trūkumi sāk maksāt arvien dārgāk tieši nodokļu maksātājiem, piebilst Valsts kancelejas vadītāja. Tā, piemēram, lietā "Ternovskis v. Latvia" ECT piesprieda 5000 eiro kompensāciju no valsts budžeta.

Jau vēstīts, ka problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam bijušas vairākiem ministriem.  Piemēram, pērn pielaide tika atteikta diviem ministriem - tieslietu ministrei Baibai Brokai (NA) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (NA), nepaskaidrojot lēmuma iemeslus.