Kaislības ap 9.maiju: privātpersona piesaka pasākumus Uzvaras parkā uz nākamajiem 30 gadiem  (466)

Kašs šādu nosacījumu izvirzījis, jo uz savu 9.februāra iesniegumu 13.februārī saņēmis Rīgas pilsētas izpilddirektora vēstuli, kurā atbildēts, ka 2014.gada 24.februārī Rīgas pašvaldībā ir saņemti biedrības "9.maijs.lv" iesniegumi par pasākumu rīkošanu Uzvaras parkā no 2015.gada 6.maija līdz 10.maijam, un ka Kaša pieteiktais pikets varētu traucēt iepriekš pieteikto publisko pasākumu norisi. Tādēļ Kašam esot jāmaina vai nu iecerētā pasākuma datums, vai arī vieta, vai jāsaskaņo pieteiktā piketa rīkošana ar biedrību "9.maijs.lv".

Kašs portālam "Delfi" norādīja, ka likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", uz kuru atsaucas izpilddirektors, ir ne tikai atbildes vēstulē minētais punkts, bet "vēl vairāki panti, kuri ir saistoši ne tikai pasākumu rīkotājiem, bet arī Latvijas Republikā esošajām pašvaldībām".

"Ir visai pieņemama un vispāratzīta prakse, kad pašvaldība pasākumu rīkošanai dod priekšroku tām personām, kuras ir pirmās iesniegušas nepieciešamos dokumentus publiska pasākuma rīkošanai. Tomēr šajā gadījumā, ja aplūkot augstākminētā Latvijas Republikas likuma normas, par pirmo personu, kas ir iesniegusi pieteikumu par publiska pasākuma rīkošanu šā gada 9.maijā Uzvaras parkā, esmu uzskatāms es," pašvaldībai norāda Kašs. Viņš uzsver, ka savu pieteikumu iesniedzis likumā noteiktajā termiņā - ne agrāk kā četrus mēnešus un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgā pasākuma norises.

Savukārt Rīgas pašvaldībā 2014.gada 24.februārī biedrības "9.maijs.lv" iesniegtais pieteikums nav iesniegts atbilstoši likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" prasībām.

Viņš arī atzīmē, ka, izvērtējot Rīgas domes vēstules saturu, ir secināms, ka iesniegtajā  pieteikumā par piketa rīkošanu trūkumi un nepilnības nav saskatītas, kā arī nav konstatējams, ka 9.maijā Uzvaras parkā Rīgā vēl kāds būtu izteicis vēlmi rīkot publisku pasākumu pirms viņa.

"Tātad ir pieņemams, ka strīds var pastāvēt tikai jautājumā par pasākuma rīkošanas atļauju tikai starp manu personu un biedrību "9.maijs.lv". Ja Rīgas dome tomēr vēlas pieņemt biedrības "9maijs.lv" iesniegumu par spēkā esošu un tādējādi uzlikt man par pienākumu mainīt pieteiktā pasākuma vietu vai datumu vai saskaņot to ar augstākminēto biedrību, tad es no savas puses varu izteikt Rīgas domei 2 piedāvājumus -  pieņemt kā spēkā esošus manus pieteikumus uz ekskluzīvām tiesībām rīkot visus 16.marta un 9.maija pasākumus Rīgas pilsētā pie Brīvības pieminekļa un Uzvaras parkā nākamos 30 gadus, vai kārtot pašvaldības un Latvijas Republikas pilsoņa savstarpējās tiesiskās attiecības ar administratīvās tiesvedības palīdzību," atzīmē Kašs.

Kašs pauž uzskatu, ka "nav saredzams, ar kādām metodēm ir iespējams atzīt biedrības "9maijs.lv" iesniegumu par spēkā esošu un atbilstošu likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" prasībām", akcentējot, ka viņam ir tiesības vērsties tiesā un "tāpat man ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka šāda tiesas procesa iznākums būs labvēlīgs man".

Kašs domei prasa ievērot viņa tiesības rīkot pieteikto pasākumu un uzlikt par pienākumu saskaņot tieši ar viņu pasākumu rīkošanu 9.maijā Rīgā, Uzvaras parkā tām personām, kuru pieteikumi pašvaldībā saņemti pēc viņa pieteikuma.

"No savas puses apņemos, Rīgas pašvaldībai ievērojot un izpildot šos izlīguma punktus, nevērsties tiesā ar prasību par Rīgas Domes faktiskās rīcības izvērtēšanu šajā jautājumā," norāda Kašs.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis portālam "Delfi" sacīja, ka likums nedod tiesības nevienai personai pieteikt pasākumus 30 gadus uz priekšu.

Komentējot konkrēto situāciju, Vidauskis sacīja, ka Kaša kungs nav ņēmis vērā Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu, saskaņā ar kuru savu pasākumu Uzvaras parkā pieteikusi biedrība "9.maijs.lv", piesakot gan koncertu, kam nepieciešama īpaša skatuve, gan tirdzniecību. Pasākums patiešām ticis pieteikts 2014.gadā, taču iepriekšminētajā likumā noteikts vienīgi vēlākais termiņš - pasākumu atļauts pieteikt ne vēlāk kā 15 dienas pirms paša notikuma. Ātrākais termiņš, atšķirībā no likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, saskaņā ar kuru savu piketu pieteicis Kašs, likumā nav noteikts.

Kašs ievērojis likumu Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, kurā noteikts, ka pasākums piesakāms ne agrāk kā četrus mēnešus un ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms paredzētā pasākuma. Pieteikums iesniegts termiņā, taču, tā kā pasākumu pie Uzvaras pieminekļa jau bija pieteikusi biedrība "9.maijs.lv", tad Kaša pieteiktais pasākums ar pašvaldību nav saskaņots.

Kašam pašvaldība sniegusi skaidrojumu, un, ja viņu tas neapmierina, tad "tiesa ir vaļā," sacīja Vidauskis, piebilstot, ka pašvaldībai tā neesot pirmā reize, kad nākoties tiesāties jautājumā par publisku pasākumu saskaņošanu.

Rīgas dome Kašam vēlreiz paskaidrošot, kādi likumi regulē pasākuma norisi. Konkrētajā gadījumā pašvaldība par savu taisnību esot pārliecināta, sacīja Vidauskis. . 

Jau vēstīts, ka tradicionālajos datumos, 8.maijā un 9.maijā, no plkst.9 līdz 21 pasākumus Uzvaras parkā pieteikusi biedrība "9.maijs.lv". 8.maijā viņi pieteikuši publisku pasākumu Otrā pasaules kara upuru piemiņai, bet 9.maijā - svinības par godu nacisma sagrāvei.

Biedrības pasākums ir pieteikts likuma noteiktajā kārtībā un pašlaik ir saskaņošanas procesā, informēja Vidauskis.

Savukārt 9.maijā no plkst.00 līdz 24 sapulci pie Uzvaras pieminekļa pieteikusi privātpersona Kristaps Kašs. Pieteicējs norādījis, ka šajā laikā plāno izstādi, kuras laikā skaidros, ko "patiesībā nozīmē 1945.gada 9.maijs".

Kā paskaidroja Vidauskis, Kaša pasākuma pieteikums pašvaldībā ir saņemts, tomēr pieteicējam būs jāpārplāno tā norises datums, jo pirms tam pašvaldībā tajā pašā laikā un vietā jau pieteikts biedrības "9.maijs.lv" pasākums. Pieteicējs par to ir informēts.