Pie amatpersonām vērsušies Latvijas un citu valstu vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori un doktoranti.
Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdz valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu izpētes neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.
"Ar VDK komisiju veiktās manipulācijas ir sekas, ko izraisījusi Latvijas politiskajā elitē joprojām dominējošā padomju laikam raksturīgā izpratne par to, ka vēstures zinātne ir jāpakļauj politiķu kontrolei," norāda zinātnieki.
Savukārt Rasnačs paziņojumā medijiem norāda, ka saskaņā ar Tieslietu ministrijas (TM) secinājumiem, pagājušajā gadā Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas struktūra un darbības modelis jāpārvērtē no pašiem pamatiem tā, lai nākotnē tas būtu atbilstošāks pētniecības zinātniskās neatkarības, pētnieku atalgojuma un sabiedrības interešu nodrošināšanai.
Izvērtēšanu ministrija plāno veikt tuvāko nedēļu laikā.
"Strukturāli reformētajai komisijai nākotnē jādarbojas funkcionālāk, nekā to paredz pašreizējais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais modelis, ko TM nācās pārņemt," norāda TM.
Zinātnieku petīciju parakstījis Latvijas vēstures institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Guntis Zemītis, Upsalas universitātes (Zviedrija) profesors Metjū Kots, Pitsburgas universitātes (ASV) viesprofesore Katja Vezela, Tartu universitātes (Igaunija) pētniece Eva Klarita Petē, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, akadēmiķe Maija Kūle, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče, Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs, Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša u.c.
Jau vēstīts, ka pēc valdības 17.marta lēmuma izslēgt Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju, tiesību zinātņu doktori Kristīni Jarinovsku no VDK dokumentu izpētes komisijas, komisijas vadītājs Kārlis Kangeris paziņoja, ka neredz iespēju turpināt darbu.
Piekrītot Kangerim, par lēmumu pamest komisiju paziņoja arī filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova, savukārt vēsturnieks Ritvars Jansons darbu komisijā pametis, jo kļuvis par Saeimas deputātu.
Tas nozīmē, ka no 14 komisijas locekļiem četriem tagad nāksies meklēt aizvietotājus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
