Komisija lūgusi valdībai nodrošināt, lai tās locekļi netiktu nomelnoti bezdarbībā vai citā nolaidībā, kā arī, lai turpmāk būtu iespējams izvairīties no konfliktiem, aicināts komisiju nodot Latvijas Vēstures institūta vai citas Zinātniskajā reģistrā reģistrētas institūcijas pārziņā.
Ceturtdien izplatītajā VDK dokumentu izpētes komisijas paziņojumā arī norādīts, ka komisijas locekļi ir privātpersonas, zinātnieki, kurus nodarbināt var tikai ar viņu piekrišanu, kas nodibināta uz darba līguma, autora līguma vai uzņēmuma līguma pamata. Savukārt, neesot darba tiesiskām attiecībām, nav pamata kādam pieprasīt darba rezultātus.
Jau vēstīts, ka otrdien, pēc tam, kad valdības atbalstīja lēmumu no amata atbrīvot VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci Kristīni Jarinovsku, komisijas vadītājs Kārlis Kangeris paziņojis, ka neredz iespēju turpināt darbu.
Pie valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstām amatpersonām ar petīciju vērsušies 80 zinātnieki no dažādām valstīm, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) rīcību attiecībā uz VDK dokumentu izpētes komisiju, portālu "Delfi" informēja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Kaspars Zellis.
Turpretim Rasnačs norādījis, ka saskaņā ar Tieslietu ministrijas (TM) secinājumiem, pagājušajā gadā Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas struktūra un darbības modelis jāpārvērtē no pašiem pamatiem tā, lai nākotnē tas būtu atbilstošāks pētniecības zinātniskās neatkarības, pētnieku atalgojuma un sabiedrības interešu nodrošināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
