"Sports vienmēr atver durvis," tā par savu tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu 2010.gada februāra sākumā Helsinkos, kuras laikā saņēmis kāroto uzaicinājumu uz togad plānotajām 9.maija jeb Uzvaras dienas svinībām Maskavā sestdien prezentētajā grāmatā "Kas es esmu" raksta eksprezidents Valdis Zatlers.
Viņš atminas, ka 2007. gada vasarā Vaira Vīķe-Freiberga Jūrmalā rīkojusi pusdienas, kurās piedalījušies triju Baltijas valstu prezidenti, kā arī Zatlers. Tikšanās laikā spriests par Putinu un viņa prasmi "atrast katram citas valsts vadītājam emocionālu pieeju, spēju manipulēt ar cilvēkiem", pašam paliekot "neatminētai mīklai". "Tik daudzi pasaules politiķi mēģinājuši nodibināt ar viņu personīgu kontaktu, bet velti - sanākusi vien vilšanās", pusdienu laikā runāto atceras Zatlers, atzīstot, ka viņš iebildis, sakot: arī Putinam noteikti ir kāda "podziņa", uz kuras uzspiežot, var salauzt neuzticības ledu. Viņa sarunas biedri gan šādu iespēju apšaubījuši.
Zatlers ar Putinu iepazinies 2008. gada aprīļa sākumā NATO samitā Bukarestē, kad pēc oficiālajām vakariņām ievērojis, ka Putins vēl uzkavējas zālē. Zatlers izrādījis iniciatīvu, devies klāt Putinam, sakot: "Labvakar, prezidenta kungs! Esmu Latvijas prezidents un vēlos ar jums iepazīties. Domāju, ka mums būtu, par ko parunāt." "Jums būtu vajadzējis redzēt Putina acis šajā brīdī! Tajās bija viss - pārsteigums, interese, izbrīns, turklāt bez jebkādas nepatikas. Tādas Putina acis neesmu redzējis ne pirms, ne pēc tam," pirmo tikšanos atceras Zatlers.