"Sports vienmēr atver durvis," tā par savu tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu 2010.gada februāra sākumā Helsinkos, kuras laikā saņēmis kāroto uzaicinājumu uz togad plānotajām 9.maija jeb Uzvaras dienas svinībām Maskavā sestdien prezentētajā grāmatā "Kas es esmu" raksta eksprezidents Valdis Zatlers.
Viņš atminas, ka 2007. gada vasarā Vaira Vīķe-Freiberga Jūrmalā rīkojusi pusdienas, kurās piedalījušies triju Baltijas valstu prezidenti, kā arī Zatlers. Tikšanās laikā spriests par Putinu un viņa prasmi "atrast katram citas valsts vadītājam emocionālu pieeju, spēju manipulēt ar cilvēkiem", pašam paliekot "neatminētai mīklai". "Tik daudzi pasaules politiķi mēģinājuši nodibināt ar viņu personīgu kontaktu, bet velti - sanākusi vien vilšanās", pusdienu laikā runāto atceras Zatlers, atzīstot, ka viņš iebildis, sakot: arī Putinam noteikti ir kāda "podziņa", uz kuras uzspiežot, var salauzt neuzticības ledu. Viņa sarunas biedri gan šādu iespēju apšaubījuši.
Zatlers ar Putinu iepazinies 2008. gada aprīļa sākumā NATO samitā Bukarestē, kad pēc oficiālajām vakariņām ievērojis, ka Putins vēl uzkavējas zālē. Zatlers izrādījis iniciatīvu, devies klāt Putinam, sakot: "Labvakar, prezidenta kungs! Esmu Latvijas prezidents un vēlos ar jums iepazīties. Domāju, ka mums būtu, par ko parunāt." "Jums būtu vajadzējis redzēt Putina acis šajā brīdī! Tajās bija viss - pārsteigums, interese, izbrīns, turklāt bez jebkādas nepatikas. Tādas Putina acis neesmu redzējis ne pirms, ne pēc tam," pirmo tikšanos atceras Zatlers.
Otrā tikšanās, kuras laikā viņš saņēmis uzaicinājumu uz Maskavu, bijusi 2010.gada februāra sākumā Baltijas jūras valstu ekoloģijas konferencē Helsinkos. Zatlers izmantojis jau vienreiz pārbaudīto paņēmienu un valstu vadītāju fotografēšanās brīdī nostājies blakus Krievijas premjeram, uzsākot sarunu un saņemot apliecinājumu, ka Putins ir gatavs pēc pusotras stundas tikties ar Zatleru.
"Tā pēc pusotras stundas, žurnālistu klātbūtnē, blakus Latvijas un Krievijas karogiem, svinīgā zālē oficiāli tikās abu valstu delegācijas (..) Nebijām tikušies gandrīz divus gadus, kopš NATO Bukarestes samita. Iesākumā gāja pastīvi. Putins izskatījās noguris. Jautājumi un atbildes izteikti diplomātiskas. Drudžaini meklēju iespēju sarunu atdzīvināt. Ienāca prātā hokejs, Kontinentālā hokeja līga un Rīgas "Dinamo". Uzmanīgi uzsāku hokeja tēmu, jo likās, ka tas viņa garastāvokli varētu uzlabot. Putins acumirklī pārvērtās. Saruna kļuva pat azartiska. Viņš sāka stāstīt, ka Kontinentālā hokeja līga ir viņa personiskā ideja, garabērns, pie kura šūpuļa viņš stāvējis. Ne velti gada beigās uz Maskavu kā dāvanu aizvedu Rīgas "Dinamo" kreklu ar 7. numuru un Putina uzvārdu. Sports vienmēr atver durvis," raksta Zatlers.
"Pieskārāmies arī gaidāmajām 9. maija svinībām Maskavā. Apsveicu Putinu ar šiem svētkiem un iejautājos: "Kādas būs svinības? Vai gaidāt Maskavā daudz viesu?" "Ko tur daudz stāstīt, atbrauciet uz Maskavu un paskatieties," Putins attrauca neko neizsakošā tonī. Bija noticis neiespējamais. Reaģēju ātri: "Vai varu uzskatīt, ka tieku oficiāli aicināts?" Uz to Putins atbildēja: "Jā, es jūs aicinu uz Maskavu. Šos manus vārdus varat uzskatīt par personīgu un oficiālu ielūgumu." Žurnālisti, protams, to ievēroja. Arī es, izriesis krūtis, to visiem apstiprināju. Risks būt neaicinātam viesim vairs nepastāvēja. Aizbraucu un nenožēloju," raksta eksprezidents.
Viņš piebilst, ka uzaicinājums uz Maskavu bijis tik būtisks, ņemot vērā to, ka iepriekš Baltijas valstu prezidenti izlēmuši visi kopīgi doties uz 2010. gada 9. maija svinībām Maskavā. Tas gan darīts ar vienu nosacījumu - ja prezidenti tiks uzaicināti.
"Vai man izdevās atrast maģisko "podziņu" saskarsmei ar Putinu? Nezinu. Varbūt jā, ja runa ir par divu valstsvīru pragmatiskām attiecībām savu politiku īstenošanā. Noteikti nē, ja runa ir par Putina globālo attiecību vīziju. Man žēl, ka Krievijas prezidenta šodienas izvēles neļaus turpināt to, ko mūsu attiecībās bija izdevies veiksmīgi panākt. Bet kāds tad ir Putina nākotnes redzējums šodien? Vai tāds pats kā pirms četriem gadiem? To zina tikai viņš pats," atzīmē Zatlers.
Viņš Putinu raksturo, kā KGB virsnieku, norādot, ka "Putins bija kaislīgs antikomunists un Krievijas modernizācijas piekritējs. Krievija kā moderna lielvalsts vienmēr ir bijusi Putina mērķis. Taču šī vīzija tika veidota no KGB virsnieka skatpunkta, Krievijas attīstību plānojot kā sevišķi svarīgu specdienestu operāciju".
"Savos stratēģiskajos mērķos Putins ir viegli prognozējams. Viņš nekad nav slēpis savus uzskatus: PSRS sabrukums ir lielākā 20. gadsimta ģeopolitiskā traģēdija; Ukraina ir mākslīga valsts, kurai nav tiesību pastāvēt, to var viegli sadalīt; bruņojuma ierobežošanas līgums Eiropā nav vajadzīgs; nepieciešama jauna drošības struktūra no Vladivostokas līdz Vankūverai; ja es gribētu, tad Krievija Rīgu, Varšavu un Bukaresti varētu okupēt divās nedēļās... Un tā var turpināt. Ikreiz, kad Putins teica šīs frāzes, neviens Rietumos tās neņēma par pilnu. Tikai pēc Ukrainas traģēdijas pasaule beidzot sāk ieklausīties teiktajā," atzīmē Zatlers.
Viņš uzsver, ka "taktikā Putins ir absolūti neprognozējams. Te parādās KGB virsnieka domāšana. Katram plānam ir vairāki varianti rezultāta sasniegšanai un, protams, pieci rezerves plāni. Lai izdzīvotu izlūka darbā, jāspēj labi orientēties situācijā un ātri mainīt savu uzvedību. To viņš arī lieliski dara (..) Viens no bieži uzdotiem jautājumiem ir šāds: "Vai Putins ir psihiski vesels?" Viņa vārdi un darbi daudziem liek par to aizdomāties. Atbildu viennozīmīgi: "Putins ir veselāks par veselu!" Protams, var Vladimira bērnībā vai vecākos pameklēt motīvus sapnim kļūt par čekistu, bet tas nav saistīts ar psihes izmaiņām. Viņam ir izteikts specdienesta virsnieka talants. Patiesībā viņš nav valsts prezidents, bet gan KGB virtuozs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
