Līdzīgi kā pirmās nepieciešamības rūpniecības preces, arī pārtikas preces valsts apdraudējuma gadījumam netiek uzkrātas, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtā informācija.
Kārtību, kādā iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā jāapgādā ar pārtiku, nosaka 2007.gadā pieņemti Ministru kabineta noteikumi.
Saskaņā ar tiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 18 gadiem, ik dienu pienākas auzu pārslas, sausais kartupeļu biezenis, sausais piens, dažādi gaļas konservi, konservēti dārzeņi, sausmaizītes, ievārījums, augļu biezenis, šokolāde, žāvēti augļi un rieksti, kā arī dažādi dzērieni - sula, šķīstošā kafija, tēja, ūdens, un sāls un cukurs.
Bērniem līdz divu gadu vecumam paredzēts mākslīgais maisījums zīdaiņiem, biezenis un ūdens.
"Šie Ministru kabineta noteikumi neparedz pārtikas rezerves krājumu veidošanu, bet izmantot pārtikas atlikto piegāžu principu," portālam "Delfi" apliecināja ZM. Tas nozīmē, ka tiktu noslēgti līgumi, kuru izpilde tiek aktivizēta valsts apdraudējuma gadījumā.
"Pārtikas krājumu rezerves netiek veidotas, jo tas nozīmētu, ka valstij būtu jātērē ievērojami finanšu resursi šādu rezervju veidošanai, uzturēšanai un atjaunošanai," skaidro ZM.
Pašlaik ZM aktualizē informāciju par pārtikas produktu ražošanu, ņemot vērā arī likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredzētās Ministru kabineta locekļu īpašās tiesības un ierobežojumu normas. Plānojot pārtikas nodrošinājumu, tiek vērtēts pārtikas ražošanas uzņēmumu reģionālais izvietojums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu pēc iespējas tuvākas piegādes, piebilst ministrijā.
Jau vēstīts, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi noteikumu projektu par pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm. Tas paredz, ka valsts apdraudējuma gadījumā valsts katram iedzīvotājam mēnesī nodrošina apģērba un apavu komplektu, gaismas avotu ar baterijām, radio, divas šķiltavas vai 10 kastītes sērkociņu, ne mazāk kā 20 sausā spirta tabletes un 10 sveces u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
